Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Visuddhimagga nidānakathā

Visuddhimaggo nāmāyaṃ gantho piṭakattayasārabhūto sakalaloke paṭipattidīpakaganthānaṃ aggo hoti seṭṭho pamukho pāmokkho uttamo pavaro cāti viññūhi pasattho. Tattha hi saṅgītittayārūḷhassa tepiṭakabuddhavacanassa atthaṃ saṃkhipitvā sikkhattayasaṅgahitaṃ brahmacariyaṃ paripuṇṇaṃ pakāsitaṃ suvisadañca. Evaṃ pasatthassetassa visuddhimaggassa nidānakathāyapi bhavitabbameva. Tasmādāni tampakāsanatthamidaṃ pañhakammaṃ vuccati –

‘‘So panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato, kimatthaṃ kato, kiṃ nissāya kato, kena pakārena kato, kissa sakalaloke patthaṭo’’ti.

Tattha kena katoti ācariyabuddhaghosattheravarena tepiṭakasaṅgahaṭṭhakathākārena kato.

Kadā katoti amhākaṃ bhagavato sammāsambuddhassa sakalalokanāthassa parinibbutikālato pacchā dasame vassasatake (973 -buddhavasse) kato.

Kattha katoti sīhaḷadīpe anurādhapure mahāvihāre kato.

Kasmā katoti visuddhikāmānaṃ sādhujanānaṃ tadadhigamupāyaṃ sammāpaṭipattinayaṃ ñāpetukāmatāsaṅkhātena attano ajjhāsayena sañcoditattā, saṅghapālattherena ca ajjhesitattā kato.

Ettha pana ṭhatvā ācariyabuddhaghosattherassa uppatti kathetabbā, sā ca mahāvaṃse (cūḷavaṃsotipi voharite dutiyabhāge) sattatiṃsamaparicchede pannarasādhikadvisatagāthāto (37, 215) paṭṭhāya bāttiṃsāya gāthāhi pakāsitāyeva. Kathaṃ? –

Mahāvaṃsa-buddhaghosakathā

215.

Bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brāhmaṇamāṇavo;

Vijjā-sippa-kalā-vedī, tīsu vedesu pāragū.

216.

Sammā viññātasamayo, sabbavādavisārado;

Vādatthī jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.

217.

Vihārameka’māgamma, rattiṃ pātañjalīmataṃ;

Parivatteti sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.

218.

Tattheko revato nāma, mahāthero vijāniya;

‘‘Mahāpañño ayaṃ satto, dametuṃ vaṭṭatī’’ti, so.

219.

‘‘Ko nu gadrabharāvena, viravanto’’ti abravi;

‘‘Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī’’ti āha taṃ.

220.

‘‘Ahaṃ jāne’’ti vutto so, otāresi sakaṃ mataṃ;

Puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ viyākāsi, viraddhampi ca dassayi.

221.

‘‘Tena hi tvaṃ sakaṃ vāda-motārehī’’ti codito;

Pāḷi’māhā’bhidhammassa, attha’massa na so’dhigā.

222.

Āha‘‘kasse’sa manto’’ti,‘‘buddhamanto’’ti so’bravi;

‘‘Dehi metaṃ’’ti vutte hi, ‘‘gaṇha pabbajja taṃ’’iti.

223.

Mantatthī pabbajitvā so, uggaṇhi piṭakattayaṃ;

Ekāyano ayaṃ maggo, iti pacchā ta’maggahi.

224.

Buddhassa viya gambhīra-ghosattā naṃ viyākaruṃ;

Buddhaghosoti ghoso hi, buddho viya mahītale.

225.

Tattha ñāṇodayaṃ[ñāṇodayaṃ nāmapakaraṇaṃ idāni kuhiñcipi na dissati;] nāma, katvā pakaraṇaṃ tadā;

Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ[idāni dissamānā pana aṭṭhasālinī sīhaḷadīpikāyeva; na jambudīpikā; parato (54-55 piṭṭhesu) esa āvibhavissati].

226.

Parittaṭṭhakathañceva [parittaṭṭhakathanti piṭakattayassa saṅkhepato atthavaṇṇanābhūtā khuddakaṭṭhakathāti adhippetā bhavesu], kātuṃ ārabhi buddhimā;

Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabravi.



我来为您翻译这段巴利文：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。
清净道论缘起篇
此名为清净道论的著作是三藏的精髓，在整个世界上是修行指导著作中最高、最殊胜、最重要、最卓越、最上、最胜妙的，为智者所赞叹。此论简要阐述了三次结集所传承的三藏佛语的含义，完整地阐明了包含三学的清净梵行，且极为清晰。如此受到赞叹的清净道论，理应有缘起之说。因此，现在为阐明此事而提出以下问题：
"这部清净道论是谁造的？何时造的？在何处造的？为何造的？为什么目的造的？依据什么造的？以何种方式造的？为何流传于全世界？"
其中，"谁造的"是指由三藏注疏作者上座部觉音尊者所造。
"何时造的"是指在我们的世尊、一切世间导师般涅槃之后第十个世纪（佛历973年）所造。
"在何处造的"是指在狮子国（斯里兰卡）阿努拉达普拉城的大寺造的。
"为何造的"是指由于自己想要让求清净的善人们知晓证得清净的方法和正确修行之道的意愿所驱使，以及应桑伽波罗长老之请而造。
在此处应该讲述觉音尊者的出生因缘，这在大史（也称小史第二部分）第三十七章第二百一十五偈开始的三十二偈中已有阐明。如何阐明？
大史-觉音传
215
菩提道场附近，出生一婆罗门童子；
精通学问技艺，三吠陀通达无碍。
216
善解一切宗派，诸论辩才无双；
为求论战游行，周遍整个阎浮提。
217
来到一座寺院，夜诵波旦阇利论；
文句圆满具足，音声清晰优美。
218
其中一位名为，离婆多大长老；
知此人大智慧，应当调伏度化。
219
"是谁发出驴鸣，如此大声喧哗？"
"你可知晓驴鸣，其中含义为何？"
220
彼答"我知晓"时，即说己宗义理；
所问皆能解答，并指出其过失。
221
"既然如此你也，说说自己教义"；
诵出阿毗达摩，却不解其意义。
222
问道"此是谁教？"，答言"佛陀圣教"；
"请传授与我"时，答"出家方可得"。
223
为求教法出家，精进学三藏教；
此乃唯一道路，后来终悟此理。
224
因其音声深邃，如同佛陀说法；
名为觉音之人，如佛现世间中。
225
其时造《智生论》，此论今已不存；
又造《法集注疏》，名为《殊胜义注》。
226
又开始撰写了，小部经典注疏；
离婆多长老见，对他如此说道。

227.

‘‘Pāḷimattaṃ idhānītaṃ, natthi aṭṭhakathā idha [ettha sagībhittayārūḷhā moggaliputtatissattherassa santikā uggahitā sissānusissaparamparātatā mūlaṭṭhakathā kasmā jambudīpe sabbaso antarahitāti vimaṃsitabbaṃ];

Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.

228.

Sīhaḷaṭṭhakathā suddhā, mahindena matīmatā;

Saṅgītittayamārūḷhaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.

229.

Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya;

Katā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.

230.

Taṃ tattha gantvā sutvā tvaṃ, māgadhānaṃ niruttiyā;

Parivattehi, sā hoti, sabbalokahitāvahā’’.

231.

Evaṃ vutte pasanno so, nikkhamitvā tato imaṃ;

Dīpaṃ āgā imasseva [idassevāti imasseva mahānāmarañño kāle 953-975 buddhavasse; ayañca vassaparicchedo sīhaḷarājavaṃsaṃ nissāya dassito; yuropiyavicakkhaṇānaṃ pana matena 941-964 buddhavasse iti veditabbo; evamuparipi;], rañño kāle mahāmati.

232.

Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhunaṃ;

Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.

233.

Sīhaḷaṭṭhakathaṃ sutvā, theravādañca sabbaso;

‘‘Dhammassāmissa esova, adhippāyo’’ti nicchiya.

234.

Tattha saṅghaṃ samānetvā, ‘‘kātuṃ aṭṭhakathaṃ mama;

Potthake detha sabbe’’ti, āha, vīmaṃsituṃ sa taṃ.

235.

Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi ‘‘sāmatthiyaṃ tava;

Ettha dassehi, taṃ disvā, sabbe demāti potthake’’ [234-5 gāthāsu ayamatthayojanā– ‘‘tattha mahāvihāre saṃghaṃ mahānetvā saṃgha sannipātaṃ kāretvā ācariyapubbaddhaghoso evamāha ‘aṭṭhakathaṃ kātuṃ sabbe pāḷi-aṭṭhakathā-potthake mama dethā’ti; so saṃgho taṃ vīmaṃsituṃ saṃyuttanikāyato ‘antojaṭā’tiādikaṃ ca ‘sīle patiṭṭhāyā’tiādikaṃ cāti gāthādvayaṃ tassa adāsi ‘ettha tava sāmatthiyaṃ ñāṇappabhāvaṃ dasseti; taṃ disvā sabbe potthake demā’tivatvā’’ti; iminā pana ayamatthā dassito hoti ‘‘ācariya buddhaghoso visuddhimaggaṃ karonto tadeva gāthādvayaṃ oloketvā, kiñcipi aññaṃ potthakaṃ anoloketvā akāsī’’ti; tassa panatthassa yuttāyuttavicāraṇā parato (39-49-piṭṭhesu) āgamissati].

236.

Piṭakattaya’mettheva, saddhiṃ aṭṭhakathāya so;

Visuddhimaggaṃ nāmā’kā, saṅgahetvā samāsato.

237.

Tato saṅghaṃ samūhetvā, sambuddhamatakovidaṃ;

Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetu mārabhi.

238.

Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane;

Chādesuṃ potthakaṃ sopi, dvattikkhattumpi taṃ akā [238 gāthāya ayamattho– ‘‘devatā tassa buddhaghosassa nepuññaṃ nipuṇaññāppasāvaṃ mahājanassa pakāsetuṃ tena likhitaṃ visuddhimaggapotthakaṃ chādesuṃ paṭicchādetvā apassiyabhāvaṃ pāpetvā ṭhapesuṃ; sopi buddhaghoso dutiyampi taṃ likhi, tampi devatā chadesuṃ; tatiyampi likhī’’ti; tena vuttaṃ ‘‘dvattikkhattumpi taṃ akā’’ti; idameva mahāvaṃsavacanaṃ nissāya vittāretvā kathitāya buddhaghosuppattiyā nāma kathāla ekaratteneva visuddhimaggassa tikkhattumpi likhitvā niṭṭhāpitabhāvo pakāsito; īdisī pana kathā bahūnaṃ vimhayajananīpi parikkhakānaṃ saṃsayajananī hoti; tasmā imissāpi vicāraṇā parato (47-8-piṭṭhesu) dassiyissati].

239.

Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe;

Potthakadvaya’maññampi, saṇṭhapesuṃ tahiṃ marū.



我来为您翻译这段巴利文：
227
"这里只有圣典文，注疏却不存于此；
诸师说法传承，不同形式难寻觅。
228
清净狮子注疏，智者摩哂陀造；
三次结集所传，正等觉者所说。
229
舍利弗等诵说，观察说法道理；
用僧伽罗语造，流传僧伽罗国。
230
你应前往彼处，听闻后以摩揭陀语；
翻译此注疏教，将利益一切世间。"
231
听闻此言心生欢喜，即从此处离开；
来到此岛正值，大名王在位时期。
232
来到大寺院中，此寺众善所依；
前往大禅修堂，至桑伽波罗处。
233
听闻僧伽罗注，及一切上座说；
确知"此即法主，真实本怀所在"。
234
召集僧团于此，"欲造注疏故；
请予一切经典"，如是言欲考验。
235
僧团授予二偈，"且显汝才能；
见此后当授予，一切经典典籍"。
236
于此三藏教法，及其注释书中；
名为清净道论，简要摄集造就。
237
复集知佛意解，诸位僧团大众；
于大菩提树旁，开始诵读此论。
238
诸天为显其才，令大众知晓故；
隐藏经典之时，彼重造二三遍。
239
当第三次诵读，经典重现之时；
诸天复示其他，两部经典于彼。

240.

Vācayiṃsu tadā bhikkhū, potthakattaya’mekato;

Ganthato atthato vāpi, pubbāparavasena vā.

241.

Theravādehi pāḷīhi, padehi byañjanehi vā;

Aññathattamahū neva, potthakesupi tīsupi.

242.

Atha ugghosayī saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho visesato;

Nissaṃsayaṃ’sa metteyyo, iti vatvā punappunaṃ.

243.

Saddhiṃ aṭṭhakathāyā’dā, potthake piṭakattaye;

Ganthākare vasanto so, vihāre dūrasaṅkare.

244.

Parivattesi sabbāpi, sīhaḷaṭṭhakathā tadā;

Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.

245.

Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ, sā ahosi hitāvahā;

Theriyācariyā sabbe, pāḷiṃ viya ta’maggahuṃ.

246.

Atha kattabbakiccesu, gatesu pariniṭṭhitiṃ;

Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpaṃ upāgamī’’ti [so mahābodhi vandituṃ jambudīpaṃ upāgamīti idaṃ vacanaṃ purimavacanehi asaṃsaṭṭhaṃ viya hoti; pubbe hi ‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jāto’’ti ca, ‘‘sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷaṭṭhakathāyo māgadhabhāsāya parivattehīti tassācariyena revatattherena vutto’’ti ca vuttaṃ; tasmā idhāpi ācariyabuddhaghosassa pavatti tadanurūpā ‘‘tā bhāsāparivattitaṭṭhakathāyo ādāya sāsanujjotanatthaṃ jambudīpaṃ upāgamī’’ti evamādinā sāsanujjotanamūlikā eva bhavituṃ arahati, na pana mahābodhivandanamūlikāti].

Ayañca pana mahāvaṃsakathā 1950 - kharistavasse hābadamahāvijjālayamuddaṇayante romakkharena mudditassa visuddhimaggapotthakassa purecārikakathāyaṃ ‘‘anekānettha atthi vicāretabbānī’’ti vatvā dhammānandakosambīnāmakena vicakkhaṇena vicāritā. Tamettha yuttāyuttavicinanāya dassetvā anuvicāraṇampissa karissāma.

Jātidesavicāraṇā

1. Tattha hi tena dhammānandena ‘‘buddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe (buddhagayāyaṃ) jātoti na yuttameta’’nti vatvā taṃsādhanatthāya cattāri byatirekakāraṇāni dassitāni. Kathaṃ?

(Ka) ‘‘buddhaghosena pakāsitesu taṃkālikavatthūsu ekampi taṃ natthi, yaṃ magadhesu uppanna’’nti paṭhamaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tadakāraṇameva. Ācariyabuddhaghosatthero hi saṅgahaṭṭhakathāyo karonto porāṇaṭṭhakathāyoyeva saṃkhipitvā, bhāsāparivattanamattena ca visesetvā akāsi, na pana yaṃ vā taṃ vā attano diṭṭhasutaṃ dassetvā. Vuttañhetaṃ ācariyena –

‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto,

Tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ;

Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva,

Kurundināmādisu vissutāsu.

Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto,

Yo yuttamatthaṃ apariccajanto;

Athopi antogadhatheravādaṃ,

Saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti [pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā] ca.

‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā,

Vitthāramaggañca samāsayitvā;

Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā,

Tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā.

Suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ,

Suttānurūpaṃ paridīpayantī;

Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi,

Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti [pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā] ca.

Yatheva ca ācariyabuddhaghosena attano aṭṭhakathāsu taṃkālikāni māgadhikāni vatthūni na pakāsitāni, tatheva sīhaḷikānipi dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānipi. Na hi tattha vasabharājakālato (609-653 -buddhavassa) pacchā uppannavatthūni diṭṭhāni ṭhapetvā mahāsenarājavatthuṃ [pārā. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
240
诸比丘同时诵，三部经典对照；
无论义理文句，前后次第比较。
241
上座部之圣典，字句文字总体；
三部经典之中，无有丝毫差异。
242
于是僧团欢喜，特别欣悦赞叹；
"此必弥勒无疑"，如是反复宣说。
243
连同注释书籍，授予三藏经典；
住于远离寺院，专心致力著作。
244
当时将所有的，僧伽罗语注疏；
悉皆翻译成为，摩揭陀根本语。
245
此为一切众生，所有语言利益；
上座部诸师长，皆如圣典受持。
246
于是诸事办毕，圆满完成之后；
为礼大菩提树，返回阎浮提国。"
此处大史之说，在1950年哈巴德大学（Harvard）印刷所罗马字体印制的清净道论书前导言中，达摩难陀·拘参比说"此中有诸多需要考察之处"。我们将在此处显示其适当与否的检验，并对此作进一步考察。
出生地考察
其中达摩难陀说："觉音生于菩提曼荼罗附近（菩提伽耶）这一说法不合理"，为证明此点列举了四个相反理由。如何说呢？
（甲）第一个理由是说："在觉音所阐明的当时事例中，没有一个是发生在摩揭陀的。"这并非理由。因为觉音尊者造摄颂注疏时，只是简要归纳古注，仅作语言转译的特别处理，并未显示任何自己所见所闻。如尊者所说：
"开始造此注释时，
以大注疏为根本；
同样依大寺派义，
及拘楼宁等著名。
诸注疏中所说明，
不舍合理的含义；
且含上座部传说，
正确开始作注疏。"
又说：
"舍离异语方言，
简略广泛段落；
不遗漏诸抉择，
不违背传统法。
依经解释经义，
随顺经典阐明；
此注疏当如是，
应当恭敬学习。"
正如觉音尊者在自己的注疏中没有显示当时摩揭陀的事例一样，也没有显示僧伽罗和南印度的事例。因为除了摩诃塞那王的故事之外，在其中看不到婆沙婆王时期（佛历609-653年）之后发生的事例。

2.236-237], ācariyo ca tato tisatamattavassehi pacchātare mahānāmarañño kāle (953-975-bu-va) sīhaḷadīpamupāgato. Tasmā aṭṭhakathāsu taṃkālikamāgadhikavatthūnaṃ appakāsanamattena na sakkā takkattā na māgadhikoti ñātunti.

[Kha) punapi tena ‘‘sabbesupi buddhaghosaganthesu uttaraindiyadesāyattaṃ paccakkhato diṭṭhassa viya pakāsanaṃ natthī’’ti dutiyaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tassapi akāraṇabhāvo purimavacaneneva veditabbo. Apica sāratthappakāsiniyā nāma saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ, sumaṅgalavilāsiniyā nāma dīghanikāyaṭṭhakathāyañca vuttasaṃvaṇṇanāyapi veditabbo. Tattha hi –

‘‘Yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ upavattananti vuccatī’’ti [saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.186; dī. ni. aṭṭha. 


让我为您完整翻译这段巴利文：
此后大约三百年，在摩诃那摩王时期（公元953-975年），阿阇黎来到锡兰岛。因此，仅凭注释书中对当时摩揭陀事迹的少量阐述，不能断定他不是摩揭陀人。
[克）其次，他又提出第二个理由说："在所有觉音著作中，都没有像亲眼所见般描述北印度地区的内容。"这个理由的不成立性，从前面的论述就可以理解。而且，从《显扬心义》即《相应部注》和《吉祥光》即《长部注》中的解释也可以了解。在那里说：
"就像从卡兰巴那河（Kalambana）岸边经由王母精舍门到达塔园一样，从希兰雅瓦提卡河（Hirañjavatikā）的对岸有一座娑罗树林园。正如阿努拉德普勒（Anurādhapura）的塔园一样，拘尸那罗城（Kusinārā）也有这样的塔园。从塔园经由南门进入城市的道路先向东延伸后转向北方，同样地，从园林开始的娑罗树林也是先向东延伸后转向北方。因此它被称为'倾斜地'。"
注：我已经按照您的要求进行了直译，保持了原文的完整性，并在括号中标注了部分地名。章节编号后已加入反斜杠，保留了原文的结构特点。

2.198] –

Paccakkhato diṭṭhassa viya pakāsanampi dissateva. Tampi pana porāṇaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanamattamevāti gahetabbaṃ, tādisāya atthasaṃvaṇṇanāya mahāmahindattherakālatoyeva pabhuti vuttāya eva bhavitabbattāti.

[Ga) punapi tena ‘‘uṇhassāti aggisantāpassa, tassa vanadāhādīsu sambhavo veditabbo’’ti visuddhimagge (1, 30-piṭṭhe) vuttasaṃvaṇṇanaṃ pakāsetvā ‘‘tassā panassa avahasanīyabhāvo pākaṭoyevā’’ti ca hīḷetvā ‘‘indiyaraṭṭhe pana uttaradesesu gimhakāle vatthacchādanarahitā mānusakāyacchavi sūriyasantāpena ekaṃsato dayhati, taṃ na jānanti dakkhiṇaindiyadesikā’’ti tatiyaṃ kāraṇaṃ daḷhatarabhāvena dassitaṃ. Tattha pana yadi ‘‘sūriyasantāpena ekaṃsato dayhatī’’ti etaṃ ujukato sūriyarasmisantāpeneva daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānanti pade ātapasaddena samānatthattā na yuttameva. Yadi pana sūriyasantāpasañjātena uṇhautunā daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati uttaraindiyadesesu, aññattha ca tādisesu atiuṇhaṭṭhānesu sūriyasantāpasañjātassa uṇhautuno paṭighātāya cīvaraṃ senāsanañca paṭisevīyatīti ayamattho na na yutto. Tathā hi vuttaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 58)

‘‘Sītaṃ uṇhanti utuvisabhāgavasena vutta’’nti.

Sā pana visuddhimagge padatthasaṃvaṇṇanā porāṇasuttantaṭṭhakathāhi āgatā bhaveyya. Tathā hi vuttaṃ papañcasūdaniyā nāma majjhimanikāyaṭṭhakathāya sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṃ (1, 58) ‘‘uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo, sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vutta’’nti. Ettha ca sacāyamattho ācariyena attano mativasena vutto assa, tassa vatthussa porāṇaṭṭhakathāyaṃ vuttabhāvañca tassā atthasaṃvaṇṇanāya attano matibhāvañca yuttabhāvañca pakāseyya. Ācariyo hi yattha yattha porāṇaṭṭhakathāsu avuttatthaṃ visesetvā dasseti, tattha tattha tādisaṃ ñāpakavacanampi pakāsetiyeva, yathā sumaṅgalavilāsiniyaṃ (1, 72) ‘‘ettha āṇattiyanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti vacanaṃ, yathā ca papañcasūdaniyaṃ (1, 30) ‘‘avicāritametaṃ porāṇehi, ayaṃ pana attano matī’’ti vacanaṃ. Na cettha kiñcipi ñāpakavacanaṃ pakāsitaṃ. Tasmā ‘‘yadetaṃ ‘uṇhassāti aggisantāpassā’ti ca, ‘uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo’ti ca vacanaṃ, etaṃ porāṇasuttantaṭṭhakathāvacana’’nti veditabbanti.

(Gha) punapi tena ‘‘papañcasūdaniyā nāma majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ gopālakasuttaṃ saṃvaṇṇento [ma. ni. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
2.198] -
实际上确实可以看到像亲眼所见般的描述。但这也应当理解为仅是对古代注释书的语言转译，因为这样的义理解释从大寺长老摩诃印达时期就已经开始讲说。
[伽）其次，他引述《清净道论》（第1页，第30行）中所说："所谓'热'是指火的热度，这应当理解为在林火等情况下发生的热"，并且轻蔑地说"它的荒谬性是显而易见的"，然后更强而有力地提出第三个理由说："在北印度地区的夏季，未着衣物的人体皮肤必定会被太阳的热度灼伤，而南印度地区的人们并不了解这一点。"
关于这点，如果"必定会被太阳的热度灼伤"这句话是直接指太阳光线的灼烧，那么在"蚊虻、风热、爬行动物的接触"这一词组中的"热"字就与之意义重复，因此不合理。但如果是指因太阳热度而产生的热性灼烧，那么在北印度地区和其他类似极热之处，为了防御由太阳热度产生的热性而使用衣服和住所这一含义是合理的。正如《律藏注》（第3册，第58页）中所说：
"冷、热是就气候的不同性质而言。"
而《清净道论》中对该词的解释应当是来自古代经部注释。因为在名为《破除疑障》的《中部注》的《一切漏经注》（第1册，第58页）中说："这里的'热'应理解为火的热度，而这个事例是就太阳热度而说的。"在这里，如果这层含义是论师根据自己的见解所说的，他应当说明这个事例在古注中被提及的情况，以及这种解释是自己的见解且合理。因为论师在任何地方，当他特别指出古注中未提及的义理时，都会明确表示，比如在《吉祥光》（第1册，第72页）中说："在这里，命令、舍弃、固定等用法都合适，但因为在注释书中未出现，所以应当审查后接受"这样的话，又如在《破除疑障》（第1册，第30页）中说："古人未曾考虑这点，这是我自己的见解"这样的话。而在这里却没有任何这样的表示语。因此应当理解："所谓'热即是火的热度'以及'这里的热应理解为火的热度'这些话，都是古代经部注释书中的话。"
[伽）其次，他在《破除疑障》即《中部注》中注释《牧牛者经》时 [《中部注》

1.350] buddhaghoso ‘magadhavideharaṭṭhānaṃ antare gaṅgāya nadiyā majjhe vālukatthaladīpakā atthī’ti saddahati maññe. Buddhaghosena pana diṭṭhagaṅgā sīhaḷadīpe mahāveligaṅgāyeva, na pana indiyaraṭṭhikānaṃ seṭṭhasammatā mahāgaṅgāti pākaṭoyevāyamattho’’ti catutthaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Taṃ pana idāni mahāgaṅgāya majjhe tasmiṃ ṭhāne tādisaṃ dīpakaṃ adisvā ‘‘pubbepi evameva bhaveyyā’’ti ekaṃsato gahetvā vuttavacanamattameva. Nadiyo pana sabbadāpi tenevākārena tiṭṭhantīti na sakkā gahetunti pākaṭoyevāyamattho. Tasmā yathā pubbe tassa gopālassa kāle tasmiṃ ṭhāne majjhe gaṅgāya tādisā dīpakā saṃvijjamānā ahesuṃ, tatheva porāṇaṭṭhakathāsu esa attho saṃvaṇṇito, tadeva ca vacanaṃ ācariyena bhāsāparivattanaṃ katvā pakāsitanti evameva gahetabbaṃ. Tasmā tampi akāraṇamevāti.

Brāhmaṇakulavicāraṇā

2. Atha ‘‘brāhmaṇamāṇavo’’ti padampi tena evaṃ vicāritaṃ –

(Ka) ‘‘buddhaghoso ‘brāhmaṇakulajāto’ti na sakkā gahetuṃ. Kasmā vedakālato paṭṭhāya yāvajjatanā sabbepi brāhmaṇā

Brāhmaṇosya mukhamāsīdi, bāhū rājanya? Kata?;

Ūrū tadasya yada vagya?, Padbhyāṃ gūdro ajāyatā’’ti [iruveda, 10-maṇḍala, 90; tathā athava 6 veda 19, 6, 6].

Imaṃ purisasuttaṃ nāma mantaṃ jānantīti saddahiyā.

Ayaṃ panassā attho – ‘brāhmaṇo assa (brahmuno) mukhaṃ āsi. Bāhū rājañño kato, khattiyā assa bāhūti vuttaṃ hoti. Yo vesso, so assa ūrū. Suddo assa pādehi ajāyī’ti.

Buddhaghoso pana ‘paṇḍitabrāhmaṇo’ti ñātopi taṃ gāthaṃ na aññāsi. Tathā hi tena bandhupādāpaccāti padassa atthavaṇṇanāyaṃ ‘tesaṃ kira ayaṃ laddhi – brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.263; ma. ni. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
1.350] 我想觉音相信"在摩揭陀和毗提诃两国之间的恒河中间有沙洲小岛"。但觉音所见的恒河是锡兰岛的大威利河（Mahāveli），而不是印度人认为最殊胜的大恒河，这一点是很明显的。"这是他提出的第四个理由。但这仅仅是因为现在在大恒河的那个地方看不到这样的小岛，就断定"过去也一定是这样"而说的话而已。众所周知，河流并非永远保持同一形态，这是很明显的道理。因此应当这样理解：正如从前在那个牧人的时代，在恒河中间的那个地方确实存在这样的小岛，这样的含义在古代注释书中被解释，论师只是将这些话转译成另一种语言表述出来。因此这也不能成为理由。
婆罗门种姓考察
接着他又这样考察"婆罗门青年"这个词：
（咖）"不能认为觉音是'生于婆罗门种姓'。为什么呢？因为可以相信从吠陀时代直到今天，所有婆罗门都知道这个叫做《人经》的咒语：
'婆罗门是他（梵天）的口，
刹帝利被造为手臂，
吠舍是他的大腿，
首陀罗从足部而生。'（《梨俱吠陀》第10章第90颂；《阿闼婆吠陀》第19章第6节第6颂）
这段话的含义是：'婆罗门是他（梵天）的口。手臂被造为王族，这是说刹帝利是他的手臂。吠舍是他的大腿。首陀罗从他的脚生。'
但觉音虽然被称为'智者婆罗门'，却不知道这首偈颂。因为他在解释'亲人脚下'这个词的含义时说：'他们有这样的见解：婆罗门从梵天的口中出生，刹帝利从胸部，吠舍从脐部，首陀罗从膝盖，沙门从足背。'[《长部注》1.263；《中部注》

1.508] tissā vedagāthāya asamānattho vaṇṇito’’ti.

Ayaṃ panettha anuvicāraṇā – yadi ca taṃkālikānampi brāhmaṇānaṃ laddhi tatheva bhaveyya yathā etissaṃ gāthāyaṃ vuttā, sā catthavaṇṇanā ācariyassa matimattā. Evaṃ sati sā vicāraṇā yuttā bhaveyya. Etissaṃ pana gāthāyaṃ ‘‘brāhmaṇosya mukhamāsīdi’’ti paṭhamapādena ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato jātā’’ti attho ujukato na labbhati. Buddhakāle pana brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato jātā’’ti evameva ahosīti pākaṭoyevāyamattho. Tathā hi dīghanikāye pāthikavagge aggaññasutte (3, 67) –

‘‘Dissanti kho pana vāseṭṭha brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇā 0 yonijāva samānā evamāhaṃsu – brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. Te brahmānañceva abbhācikkhanti, musā ca bhāsanti, bahuñca apuññaṃ pasavantī’’ti –

Bhagavatā mahākāruṇikena vāseṭṭhabhāradvājānaṃ brāhmaṇamāṇavakānaṃ bhāsitaṃ, tehi ca taṃ abhinanditaṃ. Te pana dvepi māṇavakā jātivasena parisuddhabrāhmaṇā ceva honti tiṇṇampi vedānaṃ pāraguno ca. Tasmā ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā’’ti vacanassa taṃkālikānaṃ brāhmaṇānaṃ laddhivasena vuttabhāvo pākaṭoyeva. Yathā cetaṃ, evaṃ ‘‘khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’’ti vacanampi ‘‘taṃkālikabrāhmaṇānaṃ laddhiññūhi porāṇaṭṭhakathācariyehi vutta’’nti saddahitvā ācariyabuddhaghosena taṃ sabbaṃ porāṇaṭṭhakathāto bhāsāparivattanamattena visesetvā pakāsitaṃ bhaveyya. Tasmā tāyapi vedagāthāya ācariyassa abrāhmaṇabhāvasādhanaṃ anupapannamevāti.

(Kha) punapi tena ācariyabuddhaghosattherassa abrāhmaṇabhāvasādhanatthaṃ dutiyampi kāraṇaṃ evamāhaṭaṃ –

‘‘Brāhmaṇaganthesu gabbhaghātavācakaṃ bhrūnahāti padaṃ pāḷiyaṃ bhūnahu (bhūnahano) iti dissati. Māgaṇḍiyasutte bhariyāya methunasaṃvāsābhāvena uppajjanārahagabbhassa nāsakattaṃ sandhāya māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ ‘bhūnahu (bhūnahano) samaṇo gotamo’ti [ma. ni. 2.207 ādayo] āha. Taṃ buddhaghoso na jānātīti pākaṭoyeva tadatthasaṃvaṇṇanāya. Tattha hi tena bhūnahunoti (bhūnahanassā) padaṃ ‘hatavaḍḍhino mariyādakārakassā’ti [ma. ni. aṭṭha. 


我来为您直译这段巴利文：
[1.508] "这句吠陀偈颂的意义被解释得不恰当。"
以下是对此的详细考察 - 即使当时婆罗门的教义也如这首偈颂所说，那解释也仅仅是论师的个人见解。如果是这样，那么这种考察就是恰当的。但在这首偈颂中，"婆罗门是他的口"这第一句，并不能直接得出"婆罗门是从梵天口中诞生"的含义。然而在佛陀时期，婆罗门的教义确实就是"婆罗门从梵天口中诞生"，这一点是很明显的。正如在《长部·邪盗品·起源经》中所说：
"婆婆悉吒啊，可以看到婆罗门的妻子们有月经、怀孕、生产、哺乳。这些婆罗门虽然也是从母胎所生，却这样说：'婆罗门种姓最高贵，其他种姓低劣。婆罗门种姓洁白，其他种姓黑暗。只有婆罗门才能净化，非婆罗门不能。婆罗门是梵天之子，从其口中生出，为梵天所生，为梵天所造，是梵天的继承者。'他们这样诽谤梵天，说虚妄语，积累诸多罪业。"
这是大慈悲的世尊对婆婆悉吒和婆罗豆婆遮两位婆罗门青年所说的话，他们也接受了这番话。这两位青年都是纯正的婆罗门种姓，并精通三吠陀。因此，"婆罗门从梵天口中出生"这种说法显然是根据当时婆罗门的教义而说的。同样，"刹帝利从胸部生，吠舍从脐部生，首陀罗从膝盖生，沙门从足底生"这样的说法，也是"古代注疏师们根据当时婆罗门的信仰"所说的。相信佛音论师只是根据古注将这些内容稍作语言转换后阐述的。因此，用这首吠陀偈颂来证明论师非婆罗门身份是不恰当的。
（戊）为了证明佛音论师非婆罗门身份，他又提出第二个理由：
"在婆罗门典籍中，表示'杀胎儿'的词是'bhrūnaha'，而在巴利圣典中则写作'bhūnahu'（或'bhūnahano'）。在《中部·摩干提耶经》中，由于不与妻子发生性行为而可能导致胎儿不能出生，游行者摩干提耶称世尊为'bhūnahu'（或'bhūnahano'，意为杀胎者）。从对该词义的注释来看，佛音显然不知道这个意思。在那里，他将'bhūnahu'（或'bhūnahano'）一词解释为'破坏繁荣者'或'设立界限者'。"

2.207] vaṇṇita’’nti.

Tampi ayuttameva. Na hi māgaṇḍiyena phoṭṭhabbārammaṇāparibhogamattameva sandhāya bhūnahubhāvo vutto, atha kho channampi lokāmisārammaṇānaṃ aparibhogaṃ sandhāya vutto. Tasmiñhi sutte –

‘‘Cakkhuṃ kho māgaṇḍiya rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ, taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti, idaṃ nu te etaṃ māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu, evañhi no sutte ocaratīti…pe… mano kho māgaṇḍiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti, idaṃ nu te etaṃ māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu, evañhi no sutte ocaratī’’ti [ma. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
[2.207] "所解释的。"
这种解释也是不恰当的。因为摩干提耶所说的"杀胎者"并不仅仅是针对不享受触觉感受这一点，而是针对不享受所有六种世间欲乐对象而说的。在那部经中：
"摩干提耶啊，眼睛喜好色境、乐于色境、欢悦色境，如来已调伏它、守护它、保护它、防制它，并为防护它而说法。摩干提耶，你说'沙门乔达摩是杀胎者'是否就是针对这一点？尊者乔达摩，我说'沙门乔达摩是杀胎者'正是针对这一点。为什么这样说呢？因为这在我们的经典中是这样流传的...乃至...摩干提耶啊，意识喜好法境、乐于法境、欢悦法境，如来已调伏它、守护它、保护它、防制它，并为防护它而说法。摩干提耶，你说'沙门乔达摩是杀胎者'是否就是针对这一点？尊者乔达摩，我说'沙门乔达摩是杀胎者'正是针对这一点。为什么这样说呢？因为这在我们的经典中是这样流传的。"

2.207 ādayo].

Evaṃ bhagavato ca anuyogo māgaṇḍiyassa ca paṭiññā āgatā.

Ettha hi methunappaṭisevanavasena phoṭṭhabbārammaṇaparibhogahetu eva gabbhapatiṭṭhānaṃ sambhavatīti tadaparibhogameva sandhāya ‘‘bhūnahū’’ti vattuṃ arahati, tadaññesaṃ pana pañcannaṃ rūpādiārammaṇānaṃ, tatthāpi visesato dhammārammaṇassa suddhamanoviññāṇena paribhogahetu natthi kiñci gabbhapatiṭṭhānanti tesaṃ aparibhogaṃ sandhāya bhūnahūti vattuṃ na arahatiyeva, māgaṇḍiyena pana sabbānipi tāni sandhāya vuttabhāvo paṭiññāto, kāraṇañcassa dassitaṃ ‘‘evañhi no sutte ocaratī’’ti. Tasmā kiñcāpi dāni brāhmaṇaganthesu bhūnahu- (bhrūnahā) saddo gabbhaghātanatthe dissati, māgaṇḍiyasutte paneso attho na yujjatīti ācariyena ‘‘hatavaḍḍhi mariyādakārako’’ti ayamevattho porāṇaṭṭhakathāya bhāsāparivattanavasena pakāsitoti veditabbo.

(Ga) punapi tena ‘‘idampana buddhaghosassa abrāhmaṇabhāvasādhakaṃ pacchimakāraṇaṃ, so hi visuddhimagge sīlaniddese (1, 31) brāhmaṇānaṃ parihāsaṃ karonto ‘evaṃ iminā piṇḍapātapaṭisevanena purāṇañca jighacchāvedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ aparimitabhojanapaccayaṃ āharahatthaka alaṃsāṭaka tatravaṭṭaka kākamāsaka bhuttavamitakabrāhmaṇānaṃ aññataro viya na uppādessāmīti paṭisevatī’ti āha. Idaṃ pana ekassa bhinnabrāhmaṇaladdhikassāpi vacanaṃ siyāti tadeva daḷhakāraṇaṃ katvā na sakkā ‘buddhaghoso abrāhmaṇo’ti vattu’’nti tatiyaṃ kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ pana atisaṃvejanīyavacanameva. Na hetaṃ ācariyena brāhmaṇānaṃ parihāsaṃ kātukāmena vuttaṃ, na ca taṃ parihāsavacanena saṃyojetabbaṭṭhānaṃ, aññadatthu yathābhūtamatthaṃ dassetvā sabrahmacārīnaṃ ovādānusāsanidānavasena vattabbaṭṭhānaṃ, tathāyeva ca ācariyena vuttaṃ. Tathā hi ye loke paradattūpajīvino samaṇā vā brāhmaṇā vā aññe vāpi ca puggalā, te paccavekkhaṇañāṇarahitā asaṃvare ṭhitā kadāci atipaṇītaṃ rasaṃ pahūtaṃ laddhā aparimitampi bhuñjeyyuṃ, visesato pana brāhmaṇā lokikavatthuvasena ca, jātakādisāsanikavatthuvasena ca tādisā ahesunti pākaṭā. Imasmiñhi loke vassasatasahassehi vā vassakoṭīhi vā aparicchinnaddhāne ko sakkā vattuṃ ‘‘nedisā bhūtapubbā’’ti. Tasmā tādisehi viya na aparimitabhojanehi bhavitabbanti ovādānusāsanidānavaseneva vuttaṃ. Tadevaṃ atthasaṃhitampi samānaṃ ayonisomanasikaroto anatthameva jātaṃ, yathā sabhariyassa māgaṇḍiyabrāhmaṇassa anāgāmimaggaphalatthāyapi desitā gāthā [dha. pa. aṭṭha. 1.sāmāvatīvatthu] tesaṃ dhītuyā anatthāya saṃvattatīti saṃvegoyevettha brūhetabboti.

Patañjalivādavicāraṇā

3. Atha tena ‘‘pātañjalīmataṃ parivattetī’’ti vacanampi evaṃ vicāritaṃ.

(Ka) ‘‘buddhaghoso patañjalissa vā aññesaṃ vā uttaraindiyaraṭṭhikānaṃ vādaṃ appakameva aññāsi. Patañjalivādesu hi aṇimā laghimāti idameva dvayaṃ dassesi [visuddhi. 1.144] tatuttari yogasuttaṃ ajānanto, patañjalivādassa ca tuletvā dīpanā tassa ganthesu na dissati, patañjalinā katapakaraṇañca patañjalīti nāmamattampi ca tattha dīpitaṃ natthi. Visuddhimagge pana paññābhūminiddese ‘pakativādīnaṃ pakati viyā’ti [visuddhi. 

我来为您直译这段巴利文：
[2.207 及其后续]
这就是世尊的询问和摩干提耶的承认。
在这里，只有通过性交而享受触觉对象才能导致胎儿的形成，因此只针对不享受这一点而称其为"杀胎者"是恰当的。但是对于其他五种感官对象如色等，特别是纯粹以意识感知的法尘，其享受与否与胎儿的形成没有任何关系，所以针对不享受这些而称为"杀胎者"是不恰当的。然而摩干提耶承认他说"杀胎者"是针对所有这些，并说明理由是"因为这在我们的经典中是这样流传的"。因此，虽然现在婆罗门典籍中bhūnahu(bhrūnahā)一词表示杀胎的意思，但在《摩干提耶经》中这个意思是不恰当的，所以应当理解为论师只是根据古注将"破坏繁荣者"或"设立界限者"这个意思转译出来。
（丙）他又提出第三个证明佛音非婆罗门身份的最后理由："在《清净道论·戒学篇》(1,31)中，他讥讽婆罗门说：'这样以受用托钵食来对治过去的饥饿之苦，而不像那些贪食者、衣冠不整者、常住寺院者、乌鸦般啄食者、食后呕吐者等婆罗门那样因无限制饮食而产生新的痛苦。'这可能是一个背离婆罗门教义者的话，仅凭这一点就不能断定'佛音非婆罗门'。"这实在是令人震惊的说法。因为论师说这些并非为了嘲讽婆罗门，这也不是应该与嘲讽联系在一起的场合，相反，这是为了展示真实情况，作为对同修的教诫劝导而说的，论师也正是这样说的。
确实，在世间依赖他人布施为生的沙门、婆罗门或其他人，如果缺乏省察智慧而不能自制，有时得到极其美味丰盛的食物就会无限制地享用，特别是婆罗门从世俗和《本生经》等佛教典籍来看都明显有这种倾向。在这世间，无论十万年还是百万年的漫长时间里，谁能说"从未有过这样的人"？因此，为了教导不应该像这样无限制地饮食，才作如此说明。这样具有意义的话，如果不如理作意就会产生负面效果，就像对有妻子的婆罗门摩干提耶所说的偈颂本为证得不还道果而说，却反而对他的女儿造成伤害一样。这里应当生起警惕。
关于波坦伽利教义的考察
接着他这样考察"转述波坦伽利的教义"这句话。
（甲）"佛音对波坦伽利或其他北印度论师的教义知之甚少。在波坦伽利的教义中，他只提到'微细性'和'轻盈性'这两点[清净道论1.144]，显然不知道更多的瑜伽经文。在他的著作中看不到对波坦伽利教义的衡量和阐述，甚至连波坦伽利所造的论著和'波坦伽利'这个名字都没有提到。在《清净道论·慧地品》中只说'如数论师的自性'[清净道论...

2.584] pakativāda (saṃkhyāvāda) nāmamattaṃ pakāsitaṃ, tattheva ca ‘paṭiññā hetūtiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti vuccatī’ti [visuddhi. 2.595] udāharitaṃ, tena ñāyati ‘buddhaghoso indiyatakkanayadīpake ñāyaganthasmiṃ kiñci mūlabhāgamattaṃ aparipuṇṇaṃ jānātī’ti’’.

Taṃ pana sabbampi kevalaṃ ācariyassa abbhācikkhaṇamattameva. Atigambhīrassa hi atigarukātabbassa suparisuddhassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena suparisuddhoyeva pāḷinayo ca aṭṭhakathānayo ca porāṇatheravādā cāti īdisāyeva atthā pakāsetabbā, yaṃ vā pana atthasaṃvaṇṇanāya upakārakaṃ saddavinicchayapaṭisaṃyuttaṃ lokiyaganthavacanaṃ, tadeva ca yathārahaṃ pakāsetabbaṃ, na pana anupakārānipi taṃtaṃganthatakkattunāmāni ca, tehi vuttavacanāni ca bahūni, na ca tesaṃ appakāsanena ‘‘na te aṭṭhakathācariyo jānātī’’ti vattabbo. Yadi hi yaṃ yaṃ lokiyaganthaṃ attanā jānāti, taṃ sabbaṃ anupakārampi attano aṭṭhakathāyamānetvā pakāseyya, ativitthārā ca sā bhaveyya aparisuddhā ca asammānitā ca sāsanikaviññūhīti ācariyena patañjalivādādayo na vitthārena pakāsitāti ñātabbaṃ, aññadatthu yehi yehi lokiyaganthehi kiñci kiñci ācariyena ānetvā pakāsitaṃ, te te ca ganthā, aññepi ca tādisā ācariyena ñātātveva jānitabbā viññūhi, yathā samuddassa ekadesaṃ disvā sabbopi samuddo edisoti ñāyati. Ācariyo pana yattha yattha vedapaṭisaṃyuttavacanāni āgatāni, tattha tattha vedaganthehipi kiñci kiñci ānetvā pakāsesiyeva. Tathā hi ācariyena sumaṅgalavilāsiniyaṃ nāma dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ –

‘‘Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedāna’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.256] ca,

‘‘Itihāsapañcamānanti athabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedāna’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.256] ca,

‘‘Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.170-172] ca,

‘‘Aggihomanti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ. Dabbihomādīnipi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā īdisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti evaṃ pavattivasena pana visuṃ vuttānī’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.21] ca,

‘‘Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā mukhahoma’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.21] ca –

Evamādinā vedapaṭisaṃyuttavacanāni vedaganthānurūpato vaṇṇitāni. Tāni ca porāṇaṭṭhakathāto bhāsāparivattanavasena vuttānipi bhaveyyuṃ, vedaganthesu pana akovidena yāthāvato bhāsāparivattanaṃ kātumpi na sukarameva, tasmā ācariyassa vedaganthesu kovidabhāvopi pākaṭoyeva. Evaṃ vedaganthesu ca tadaññalokiyaganthesu ca sukovidasseva samānassa tesaṃ vitthārato appakāsanaṃ yathāvuttakāraṇenevāti veditabbaṃ.

Api ca ācariyo attano ganthārambheyeva –

‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā,

Vitthāramaggañca samāsayitvā;

Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā…pe…

Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpī’’ti [pārā. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
[2.584] "只提到了'自性论'(数论)这个名称，同样在那里也引用了'在世间，论式中的前提、理由等中，理由被称为言论要素'[清净道论2.595]这句话，由此可知'佛音对印度逻辑学派的论著只知道一些不完整的基本内容'。"
但这一切都只是对论师的诽谤而已。因为在注释极其深奥、应当极其尊重、极其清净的三藏时，应当只阐述同样清净的圣典方法、注疏方法和古代长老们的观点，以及有助于注释的、与语法分析相关的世俗典籍的内容。这些才是应当适当阐述的，而不是那些无关的各种论著作者的名字和他们说的许多话。不能因为没有阐述这些就说"这位注疏论师不知道它们"。如果他把自己所知的每一部世俗典籍，即使是无关的内容也都带入自己的注疏中加以阐述，那注疏就会过于冗长，也会不清净，更不会受到佛教智者的尊重。因此应当知道论师没有详细阐述波坦伽利教义等，相反，智者们应当知道论师不仅精通他在注疏中引用的那些世俗典籍，也精通其他类似的典籍，就像看到海洋的一部分就能知道整个海洋是什么样子。而且论师在涉及吠陀相关内容的地方，确实也引用了一些吠陀典籍的内容来作说明。例如论师在《长部注·吉祥光》中说：
"三吠陀即梨俱吠陀、夜柔吠陀、娑摩吠陀。"[长部注1.256]
"以史为第五，即将阿闼婆吠陀作为第四，把'传说如此，传说如此'等这样的话语相关的、被称为古老传说的'史'作为第五，这些就是'以史为第五的吠陀'。"[长部注1.256]
"'祭祀'指大牺牲。"[长部注1.170-172]
"'火祭'是指用这样的木材这样燃烧就会产生这样的结果的火祭仪式。匙祭等也都是火祭，只是因为用这样的祭匙用这样的谷粒等燃烧就会产生这样的结果，所以分别说出来。"[长部注1.21]
"'口祭'是指用嘴含取芥子等投入火中，或诵念咒语后进行祭献。"[长部注1.21]
像这样，他根据吠陀典籍解释了与吠陀相关的词语。这些解释也可能是从古注中转译而来的，但是对于不精通吠陀典籍的人来说，要准确地进行语言转译也是很困难的。因此论师精通吠陀典籍是很明显的。这样既精通吠陀典籍又精通其他世俗典籍的人，不详细阐述这些内容是基于前述原因，应当如此理解。
而且论师在他的著作开始就说：
"因此舍弃其他语言，
简化广泛的道路，
不遗漏所有的判断...乃至...
因为这将成为注释。"[波罗提木叉注...

1.ganthārambhakathā] ca.

‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;

Tantinayānucchavikaṃ, āropetvā vigatadosaṃ.

Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;

Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ;

Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā] ca–

Evaṃ porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanasaṃkhipanavaseneva visesetvā abhinavaṭṭhakathāyo karissāmīti paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātameva akāsi, na attano ñāṇappabhāvena visesetvātipi veditabbaṃ. Tasmā aṭṭhakathāsu patañjalivādādīnaṃ vitthārato appakāsanamārabbha ‘‘buddhaghoso patañjalivādādīni paripuṇṇaṃ na jānātī’’ti vacanaṃ kevalaṃ ācariyassa abbhācikkhaṇamattamevāti.

Kabbasatthavicāraṇā

4. Punapi so evamāha ‘‘kiñcāpi buddhaghoso rāmāyaṇamahābhāratasaṅkhātānaṃ mahākabbasatthānaṃ sukusalo viya na dissati, tathāpi tāni dassesi. Kathaṃ? Akkhānanti bhāratayujjhanādikaṃ, taṃ yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭatīti [dī. ni. aṭṭha. 1.13] ca, tassa (samphapalāpassa) dve sambhārā bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā tathārūpikathākathanañcāti [dī. ni. aṭṭha. 1.8] ca dassesī’’ti.

Taṃ pana purimavacanatopi ahetukataraṃ kevalaṃ anādarīkaraṇamattameva. Atigambhīratthassa hi atigarukaraṇīyassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanāyaṃ niratthakassa samphapalāpasamudāyabhūtassa kabbasatthassa vitthārato pakāsanena kiṃ siyā payojanaṃ, aññadatthu sāyevassa asammānitā, anādariyā ca viññūhīti.

Bāhusaccaguṇamakkhanaṃ

5. Punapi dhammānando ācariyassa bāhusaccaguṇaṃ makkhetukāmo evamāha – ‘‘tassa (buddhaghosassa) samayantarakovidasaṅkhātaṃ bāhusaccaṃ na tato uttaritaraṃ hoti, yaṃ ādhunikānaṃ ganthantarakovidānaṃ sīhaḷikabhikkhūnaṃ yaṃ vā ekādasame kharistavassasatake (1001-1100) uppannānaṃ dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānaṃ anuruddha-dhammapālādīnaṃ bhikkhūna’’nti.

Taṃ pana sabbathāpi ayuttavacanameva. Yadi hi ādhunikā vā sīhaḷikabhikkhū, porāṇā vā ācariyaanuruddha-dhammapālattherādayo samayantarabāhusaccavasena ācariyabuddhaghosena samānā vā uttaritarā vā bhaveyyuṃ, te ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhakathāhi anāraddhacittā hutvā tato sundaratarā paripuṇṇatarā ca abhinavaṭṭhakathāyo kareyyuṃ, na pana te tathā karonti, na kevalaṃ na karontiyeva, atha kho tesaṃ ekopi na evaṃ vadati ‘‘ahaṃ buddhaghosena bāhusaccavasena samasamoti vā uttaritaro’’ti vā, aññadatthu te ācariyassa aṭṭhakathāyoyeva saṃvaṇṇenti ca upatthambhenti ca, ācariyaṭṭhāne ca ṭhapenti. Tenetaṃ ñāyati sabbathāpi ayuttavacananti.

Mahāyānikanayavicāraṇā



我来为您直译这段巴利文：
[1.著作开始语]
"我将去除悦意的僧伽罗语，
采用无过失且适合圣典传承的语言。
不违背大寺住持的
长老们的传统，
他们是长老传承的明灯，
具有精细的判断。
我将舍弃重复出现的内容，
只阐明其意义。"[长部注1.著作开始语]
应当知道他这样承诺要通过转译和简化古注的方式来特别编写新的注释，并且如其所承诺地那样做了，而不是依靠自己的智慧来作特别的阐述。因此，关于在注释中没有详细阐述波坦伽利教义等而说"佛音对波坦伽利教义等没有完整的了解"这样的话，纯粹只是对论师的诽谤而已。
关于诗论的考察
他又这样说："虽然佛音似乎不精通被称为《罗摩衍那》和《摩诃婆罗多》的大诗论，但他还是提到了它们。怎么说呢？他说：'故事是指婆罗多战争等，不应该去听这些故事被讲述的地方'[长部注1.13]，以及'它（废话）有两种成分：以《婆罗多战争》、《劫持悉多》等无意义的故事为主，和讲述这类故事'[长部注1.8]。"
但这比前面的话更加没有根据，纯粹只是表示轻视而已。因为在注释极其深奥、应当极其尊重的三藏时，详细阐述那些无意义的、充满废话的诗论有什么用呢？相反，这样做反而会使注释不受智者尊重和重视。
掩盖多闻的功德
接着法喜为了掩盖论师多闻的功德又这样说："他（佛音）所谓精通其他学说的博学程度并不比现代精通其他典籍的僧伽罗比丘，或者比十一世纪（1001-1100）出现的南印度的阿努律陀、法护等比丘更高。"
但这话完全不恰当。因为如果现代的僧伽罗比丘，或者古代的阿努律陀长老、法护长老等在精通其他学说的博学方面与佛音论师相等或超过他，他们就会对佛音论师的注释不满意，而写出更好更完整的新注释，但他们并没有这样做。不仅没有这样做，而且他们中没有一个人说"我在博学方面与佛音相等或超过他"，相反，他们都在解释和支持论师的注释，并把他奉为论师。由此可知这话完全不恰当。
关于大乘教法的考察

6. Puna so tāvattakenāpi asantuṭṭho ācariyaṃ avamaññanto evamāha – ‘‘mahāyānanikāyassa padhānācariyabhūtānaṃ assa ghosa-nāgajjunānaṃ nayaṃ vā, nāmamattampi vā tesaṃ na jānāti maññe buddhaghoso’’ti. Taṃ pana ativiya adhammikaṃ niratthakañca niggahavacanamattameva. Na hi nikāyantarikānaṃ vādanayānaṃ attano aṭṭhakathāyaṃ appakāsanena so te na jānātīti sakkā vattuṃ. Nanu ācariyena āgamaṭṭhakathāsu ganthārambheyeva –

‘‘Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;

Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsina’’nti ca,

Idhāpi visuddhimagge –

‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ;

Visuddhimaggaṃ bhāsissa’’nti [visuddhi. 1.2] ca,

‘‘Tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokkamantena parasamayaṃ anāyūhantena suttaṃ appaṭibāhantena vinayaṃ anulomentena mahāpadese olokentena dhammaṃ dīpentena atthaṃ saṅgāhentena tamevatthaṃ punarāvattetvā aparehipi pariyāyantarehi niddisantena ca yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hotī’’ti [visuddhi. 2.581] ca,

‘‘Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;

Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati;

Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;

Ārabhissāmi etassā’’ti [visuddhi. 

我来为您直译这段巴利文：
他对此还不满足，继续轻视论师说："我想佛音连大乘派主要论师阿说法和龙树的教理，甚至他们的名字都不知道。"但这完全是不当的、无意义的，纯粹是批评的话而已。不能因为他在自己的注释中没有阐述其他部派的教理就说他不知道这些。难道论师不是在经典注释的开始就说：
"不违背大寺住持的
长老们的传统，
他们是长老传承的明灯，
具有精细的判断。"
在这里的《清净道论》中也说：
"我将阐述清净道，
依据大寺住持们的
教说和方法。"[清净道论1.2]
"在为其作义释时，应当进入分别说部的范围，不诽谤论师，不偏离自宗，不引申他宗，不违背经典，随顺律藏，观察大教法，阐明法义，摄取义理，再用其他方式重复说明同样的意思。"[清净道论2.581]
"此教法以种种
教说方法为庄严，
古代论师之道
相续不断流传；
因此依靠这两者，
我将开始其义释。"[清净道论...

2.581] ca,

Paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātappakāreneva aṭṭhakathāyo katā. Evametāsaṃ karaṇe kāraṇampettha pakāsetabbaṃ, tasmā dāni tampakāsanatthaṃ sammāsambuddhassa parinibbutikālato paṭṭhāya yāva ācariyabuddhaghosassa kālo, tāva sāsanappavattikkamampi vakkhāma.

Sāsanappavattikkamo

Bhagavato hi parinibbutikālato pacchā vassasatabbhantare buddhasāsane kocipi vādabhedo nāma natthi. Vassasatakāle pana dutiyasaṅgītikārehi therehi nikkaḍḍhitā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ labhitvā dhammañca vinayañca aññathā katvā mahāsaṅgītināmena visuṃ saṅgītimakaṃsu. Tadā saṅgītidvayārūḷhapurāṇadhammavinayameva sampaṭicchantānaṃ therānaṃ gaṇo theravādoti ca tadaññesaṃ mahāsaṅghikoti ca voharīyanti.

Puna mahāsaṅghikato (1) gokuliko (2) ekabyohārikoti dve ācariyagaṇā uppannā. Puna gokulikato (3) paññattivādo (4) bāhuliko (bahussutiko)ti dve uppannā. Puna bāhulikatopi (5) cetiyavādigaṇo uppannoti ete pañca mūlabhūtena mahāsaṅghikena saha cha pāṭiyekkā ācariyagaṇā ahesuṃ.

Visuddhattheravādatopi (1) mahisāsako (2) vajjiputtakoti dve ācariyagaṇā uppannā. Puna mahisāsakato (3) sabbatthivādo (4) dhammaguttikoti dve uppannā. Puna sabbatthivādatopi (5) kassapiyo, tatopi (6) saṅkantiko, tatopi (7) suttavādīti tayo uppannā. Vajjiputtakatopi (8) dhammottariyo (9) bhaddayāniko (10) channāgāriko (11) sammitiyoti cattāro uppannāti te ekādasa mūlabhūtena visuddhattheravādena saha dvādasa ācariyagaṇā ahesuṃ. Iti ime ca dvādasa purimā ca chāti aṭṭhārasa ācariyagaṇā dutiyatatiyasaṅgītīnaṃ antare jātā ahesuṃ.

Tesu mūlabhūto theravādagaṇoyeva porāṇadhammavinayagaruko hutvā anūnamanadhikaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ porāṇikaṃ dhammavinayaṃ dhāresi. Itare pana sattarasa bhinnagaṇā porāṇikaṃ dhammavinayaṃ aññathā akaṃsu. Tena tesaṃ dhammavinayo katthaci ūno katthaci adhiko hutvā aparipuṇṇo ceva ahosi aparisuddho ca. Tena vuttaṃ dīpavaṃse pañcamaparicchede –

30.

‘‘Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā;

Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.

31.

Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ;

Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgītīti vuccati.

32.

Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane;

Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.

33.

Aññatra saṅgahitaṃ suttaṃ, aññatra akariṃsu te;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu…pe…

49.

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

50.

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇīyāni ca;

Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

51.

Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;

Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.

52.

Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo;

Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ;

Kaṇṭakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā.



我来为您直译这段巴利文：
[2.581] 并按照承诺的方式写作了注释。应当在此说明写作这些注释的原因，为此我们现在要说明从正等正觉者般涅槃时起直至佛音论师时期的教法流传过程。
教法的流传过程
在世尊般涅槃后的一百年内，佛教中没有任何教义分歧。但在一百年时，被第二结集的长老们驱逐的跋耆子比丘获得支持后，改变了法与律，以大众诵的名义另行结集。当时，接受两次结集所传古老法律的长老团体被称为上座部，其他人被称为大众部。
后来从大众部产生了两个师承团体：(1)牛住部(2)一说部。后来从牛住部又产生了两个：(3)说出世部(4)多闻部。后来从多闻部又产生了(5)制多山部。这五个加上作为根源的大众部，共有六个独立的师承团体。
从清净上座部产生了两个师承团体：(1)化地部(2)跋耆子部。后来从化地部又产生了两个：(3)说一切有部(4)法护部。后来从说一切有部又产生了三个：(5)饮光部，从那里产生了(6)正量部，从那里又产生了(7)经量部。从跋耆子部又产生了四个：(8)法上部(9)贤乘部(10)六城部(11)正量部。这十一个加上作为根源的清净上座部，共有十二个师承团体。这样，这十二个加上前面的六个，共十八个师承团体是在第二和第三结集之间产生的。
在这些部派中，只有作为根源的上座部团体重视古老的法与律，保持不增不减、完整清净的古老法与律。其他十七个分裂的团体则改变了古老的法与律。因此他们的法与律有的不足有的过多，既不完整也不清净。因此在《岛史》第五品中说：
三十偈：
"恶比丘跋耆子，被长老们驱逐；
获得其他支持，许多人说非法。
三十一偈：
一万人聚集后，进行了法的结集；
因此这次法集，称为大众结集。
三十二偈：
大众部比丘们，违逆了佛陀教法；
破坏根本结集，另作新的结集。
三十三偈：
他们将此处经典，结集在别处；
破坏义理和法，在律与五部...乃至...
四十九偈：
破坏义理和法，部分结集内容；
舍弃部分典籍，另作新的内容。
五十偈：
名称、性别、用具，及应作威仪等；
舍弃原有状态，另作新的规定。
五十一偈：
十七种异说部，一说未分裂；
连同分裂说部，总共有十八。
五十二偈：
如同大榕树般，上座部最殊胜；
不增亦不减，纯粹佛陀教；
其余诸部派，如树上荆棘生。

53.

Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;

Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane’’ti [kathā. aṭṭha. nidānakathā].

Asokarañño ca kāle parihīnalābhasakkārā aññatitthiyā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni dīpenti ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’’nti. Bhikkhūnaṃ santike pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti, te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci dhammañca vinayañca vobhindissāmāti tathā tathā paggaṇhanti. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi, asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji [kathā. aṭṭha. nidānakathā; pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā].

Imañca pana pavattiṃ upādāya evampi sakkā gahetuṃ ‘‘sattarasannaṃ bhinnavādagaṇānaṃ dhammavinayassa pacchimakālesu aparisuddhatarabhāvo īdisenapi kāraṇena ahosī’’ti. Kiñcāpi hi buddhasāsanabhūte parisuddhadhammavinaye ‘‘kocipi nicco dhuvo sassato nāma natthi aññatra nibbānadhātuyā, paramatthato attāpi natthi, sabbepi saṅkhārā aniccā addhuvā asassatā anattāyevā’’ti attho ativiya pākaṭo hoti, tathāpi dāni atheravādikānaṃ ganthesu ca pubbe vetullavādādīsu ca ‘‘buddho nicco dhuvo sassato attā’’ti ca, ‘‘sabbepi sattā niccā dhuvā sassatā attā’’ti ca attho dissati.

Atha asoko dhammarājā sāsanaṃ visodhetukāmo moggaliputtatissattherassa santike paṭhamameva samayaṃ uggaṇhitvā ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi ‘‘kiṃ vādī bhante sammāsambuddho’’ti. Tato ye ye ‘‘sammāsambuddho sassatavādī’’ti vā, ‘‘ekaccasassatavādī’’ti vā evamādinā attano attano vādānurūpaṃ micchāvādaṃ āhaṃsu, te te ‘‘nayime bhikkhū, aññatitthiyā ime’’ti tathato ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassamattā ahesuṃ.

Athaññe bhikkhū pucchitvā tehi ‘‘vibhajjavādī mahārāja sammāsambuddho’’ti vutte ‘‘suddhaṃ dāni bhante sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha’’nti vatvā ārakkhañca datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto parappavādamaddanaṃ kathāvatthuṃ nāma abhidhammapiṭake pañcamaṃ pakaraṇaṃ abhāsi. Tato moggaliputtatissattherappamukhā tipiṭakapariyattidharā pabhinnapaṭisambhidāpattā sahassaṃ bhikkhū theravādino saṅgītidvayārūḷhaṃ parisuddhaṃ porāṇadhammavinayaṃ puna saṅgāyitvā surakkhitaṃ rakkhiṃsu [pārā. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
[五十三偈：
第一个百年中无，第二百年之内；
十七种异说部，生于佛陀教法中。"[论事注·序论]
在阿育王时期，失去利养和尊敬的外道为了获得利养尊敬，在比丘中出家后宣扬各自的见解说："这是法，这是律，这是导师的教法。"即使没有在比丘处得到出家，他们也自己剃发穿着袈裟衣在寺院游行，在布萨等羯磨时进入僧团中。即使僧团以法、律、导师教法来制止他们，他们也不安住于随顺法律的修行，引起教法的许多混乱、污垢和障碍。有些人供奉火，有些人修苦行于五热中，有些人随日而转，有些人为了破坏法与律而如此这般努力。当时僧团不与他们一起举行布萨或自恣，在阿育寺布萨中断了七年。[论事注·序论；波罗提木叉注1.第三结集]
基于这个情况也可以这样理解："十七个分裂说部的法律在后期变得更不清净是由于这样的原因。"虽然在作为佛教的清净法律中"除了涅槃界外没有任何常住、坚固、恒常的东西，从胜义谛来说也没有我，一切行法都是无常、不坚固、无恒常、无我"这个道理是极其明显的，但是现在在非上座部的典籍和以前的方广说等中可以看到"佛是常住、坚固、恒常、有我"和"一切众生都是常住、坚固、恒常、有我"这样的说法。
于是法王阿育王想要净化教法，首先在目犍连子帝须长老处学习教理，把具有相同见解的比丘集中在一起，召集每一组比丘询问："大德，正等正觉者是什么论者？"然后那些说"正等正觉者是常见论者"或"部分常见论者"等依照各自见解说邪见的人，他如实知道"这些不是比丘，是外道"，给他们白衣后驱逐出去。这些人总共约有六万人。
然后询问其他比丘，他们回答"大王，正等正觉者是分别说论者"，他说："大德，现在教法清净了，让比丘僧团举行布萨吧"，安排护卫后进入城中。和合的僧团集会举行了布萨。在那次集会中，目犍连子帝须长老为了破斥当时已生起和将来会生起的一切争论，依照导师给予的方法，分别如来所立的纲要，说了破斥异说的《论事》，即阿毗达磨藏的第五部。然后以目犍连子帝须长老为首的一千位通三藏、得无碍解的上座部比丘再次结集了两次结集所传的清净古老法律并妥善保护。[波罗提木叉注...;

1.tatiyasaṅgītikathā].

Atha moggaliputtatissatthero navasu paccantaṭṭhānesu sāsanapatiṭṭhāpanatthaṃ nava nāyakatthere uccinitvā pesesi. Tesu aṭṭhahi therehi attano attano pattaṭṭhānaṃ gantvā buddhasāsane patiṭṭhāpite mahāmahindatthero chattiṃsādhikadvisate (236) buddhavasse jambudīpato sīhaḷadīpaṃ gantvā devānaṃpiyatissarājappamukhaṃ dīpakajanasamūhaṃ pasādetvā buddhasāsanaṃ sampatiṭṭhāpesi, tena ca raññā dinnaṃ mahāmeghavanuyyānaṃ paṭiggahetvā tattha mahāvihāraṃ nāma saṅghārāmaṃ patiṭṭhāpesi [pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā]. Tato pabhuti sīhaḷadīpe buddhasāsanaṃ yāva vaṭṭagāmaṇirājakālā nikāyantaravādākularahitaṃ nimmalaṃ suparisuddhaṃ hutvā samujjalittha. Vaṭṭagāmaṇirājakālato pana paṭṭhāya nikāyantaravādāpi sīhaḷadīpamupāgamiṃsu. Tadā visuddhattheravādino yathā purāṇadhammavinayo tehi nikāyantaravādehi asammisso amalīno pakatiparisuddho hutvā tiṭṭheyya, tathā taṃ mahussāhena surakkhitaṃ rakkhiṃsu. Kathaṃ?

Abhayagirinikāyuppatti

Vaṭṭagāmaṇirājā hi (425-buddhavasse) rajjaṃ patvā pañcamāsamattakāle brāhmaṇatissadāmarikena sattahi ca damiḷayodhehi upadduto saṅgāme ca parājito palāyitvā sādhikāni cuddasavassāni nilīyitvā aññataravesena vasati [mahāvaṃse 33-paricchede 37-gāthāto paṭṭhāya]. Tadā laṅkādīpe manussā corabhayena dubbhikkhabhayena ca upaddutā bhikkhūnaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhātuṃ na sakkonti, tena bhikkhū yebhuyyena tato jambudīpaṃ gantvā dhammavinayaṃ dhārentā viharanti. Laṅkādīpeyeva ohīnāpi therā yathāladdhehi kandamūlapaṇṇehi yāpentā kāye vahante nisīditvā pariyattidhammaṃ sajjhāyaṃ karonti, avahante vālukaṃ ussāpetvā taṃ parivāretvā sīsāni ekaṭṭhāne katvā pariyattiṃ sammasanti. Evaṃ dvādasa saṃvaccharāni sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ ahāpetvā dhārayiṃsu. Yadā pana vaṭṭagāmaṇirājā damiḷarājānaṃ hantvā (455-466 buddhavassabbhantare) punapi rajjaṃ kāresi [mahāvaṃse 33, 78-gāthā]. Tadā te therā jambudīpato paccāgatattherehi saddhiṃ tepiṭakaṃ sodhentā ekakkharampi asamentaṃ nāma na passiṃsu [a. ni. aṭṭha. 1.1.130; vibha. aṭṭha. 810]. Yopi ca mahāniddeso tasmiṃ kāle ekasseva dussīlabhikkhuno paguṇo ahosi, sopi mahātipiṭakattherena mahārakkhitattheraṃ tassa santikā uggaṇhāpetvā rakkhito ahosi [pārā. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
[1.第三结集]
然后目犍连子帝须长老为了在九个边境地区建立教法，选派了九位领导长老。其中八位长老各自前往所分配到的地区建立了佛教，大摩哂陀长老在佛灭后二百三十六年从阎浮提（印度）来到狮子岛（斯里兰卡），使以天爱帝须王为首的岛上民众生信，建立佛教，并接受国王所赠的大云林园，在那里建立了名为大寺的僧团住处。[波罗提木叉注1.第三结集]
从那时起，狮子岛上的佛教直到瓦达伽马尼王时期都没有其他部派的教说混杂，保持纯净清洁而兴盛。但从瓦达伽马尼王时期开始，其他部派的教说也传到了狮子岛。当时清净上座部为了使古老法律不被这些其他部派的教说混杂污染，保持原有的清净，以大努力善加保护。如何保护呢？
无畏山部的产生
瓦达伽马尼王在（佛灭后425年）即位后约五个月，被婆罗门帝须贼和七个达密罗（德米尔人）将领侵扰，在战争中失败逃亡，隐藏了十四多年，以不同的装扮生活。[《大史》第33品第37偈起]当时斯里兰卡岛上的人民因盗贼的恐惧和饥荒的威胁而痛苦，无法供养比丘四资具，因此大多数比丘前往阎浮提（印度）持诵法律而住。留在斯里兰卡岛上的长老们靠所得到的根茎叶子维生，当身体能支撑时就坐着诵读教法，当身体不能支撑时就堆起沙土围绕着它，把头靠在一处温习教法。这样十二年间他们不遗漏地持诵了带有义注的三藏。当瓦达伽马尼王杀死达密罗王后（在佛灭后455-466年间）再次执政时[《大史》33,78偈]，那些长老与从阎浮提（印度）回来的长老们一起校对三藏，发现连一个字母也没有不相符的。[增支部注1.1.130；分别论注810]即使是《大义释》在那时只有一位破戒比丘熟知，也是由大三藏长老让大乐希塔长老从他那里学来保存的。[波罗提木叉注...

2.585]. Evaṃ dubbhikkharaṭṭhakkhobhupaddavehi pīḷitattā duddharasamayepi dhammavinayaṃ sakkaccaṃ dhārayiṃsu.

Rājā abhayagiriṃ nāma vihāraṃ kāretvā attano katūpakārapubbassa mahātissattherassa adāsi. So pana thero kulasaṃsaggabahulattā mahāvihāravāsīhi bhikkhūhi pabbājanīyakammaṃ katvā nīhaṭo. Tadāssa sisso bahalamassutissanāmako thero taṃ kammaṃ paṭibāhi, tenassa saṅgho ukkhepanīyakammaṃ akāsi. So mahāvihāravāsīnaṃ kujjhitvā abhayagirivihārameva gantvā tena mahātissattherena ekato hutvā visuṃ gaṇaṃ vahanto vasi. Te ca dve therā na mahāvihāraṃ punāgamiṃsu [mahāvaṃse 33, 79-gāthādīsu. nikāyasaṅgahe]. Tato paṭṭhāya sīhaḷadīpe mahāvihāravāsī, abhayagirivāsīti dve nikāyājātā. Idaṃ tāva sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā paṭhamaṃ kāraṇaṃ.
.
Dhammarucinikāyuppatti

Tadā ca rājā abhayagirivāsīsuyeva bhikkhūsu visesato pasanno hutvā teyeva catūhi paccayehi pavāretvā paggaṇhāti, rājamahāmattādayopi abhiññātā abhiññātā bahū janā tasmiñca ārāme aññattha ca bahū āvāse katvā tesaṃ denti. Evaṃ abhayagirivāsino bhikkhū bahūnaṃ abhiññātajanānaṃ sakkatā ceva honti pūjitā ca mānitā ca. Puna ca abhayagirivāsino bahalamassutissattherādayoindiyaraṭṭhato āgataṃ vajjiputtakagaṇapariyāpannassa dhammarucinikāyassa dhammavinayabhūtaṃ sakkatabhāsāropitaṃ abhinavampi piṭakaṃ sampaṭicchanti [mahāvaṃse 33, 99 gāthāsu. nikāyasaṅgahe], tena tepi dhammarucinikāyikā nāma ahesuṃ. Idaṃ sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā dutiyaṃ kāraṇaṃ.

Piṭakattayassa potthakāropanaṃ

Mahāvihāravāsino pana porāṇikaṃ pāḷibhāsāya saṇṭhitaṃ parisuddhapiṭakameva paṭiggaṇhanti, tañca mukhapāṭheneva dhārenti. Tadā pana therā pacchimajanānaṃ satipaññāhāniṃ disvā buddhakālato paṭṭhāya yāva taṃkālā mukhapāṭhenābhataṃ sāṭṭhakathaṃ piṭakattayaṃ potthake āropetuṃ samārabhiṃsu. Samārabhamānā ca te anurādharājadhānipurato aṭṭhasaṭṭhimilappamāṇe malayajanapade mātula[mātale iti etarahi vohāro] nagare ālokaleṇe vasantā ekassa tandesikassa janapadādhipatino ārakkhaṃ gahetvā taṃ potthakāropanakammamakaṃsu [mahāvaṃse 33, 100-101-gāthāsu]. Tenidaṃ ñāyati ‘‘tadā mahāvihāravāsino therā rājarājamahāmattehi aladdhūpakārā hutvā attano baleneva piṭakattayassa potthakāropanakammamakaṃsū’’ti ca, ‘‘tañca yatheva pacchimajanānaṃ satipaññāhāniṃ disvā kataṃ, tatheva dubbhikkharaṭṭhakkhobhādibhayupaddutakālesu duddharabhāvampi disvā’’ti ca, tathā ‘‘abhayagirivāsīnaṃ sampaṭicchitasamayantaravādehi anākulanatthampi kata’’nti ca. Evaṃ mahāvihāravāsino therā parisuddhattheravādapiṭakaṃ samayantarehi asammissanatthāya yathā pure, tathā pāḷibhāsāya eva potthake āropetvāpi surakkhitaṃ rakkhiṃsu. Yadi hi tadā tepiṭakaṃ potthakesu anāropitamassa, pacchākālesu samayantarato āgatasuttāni ‘‘netāni amhāka’’nti paṭikkhipituṃ na sukarāni bhaveyyuṃ. Yato ca kho tadā sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ potthakesu āropitaṃ, tatoyeva anāgatakālesu samayantarāgatasuttāni tehi potthakehi saṃsandetvā paṭikkhipituṃ sukarāni honti.


我来为您直译这段巴利文：
[2.585] 即使在遭受饥荒和国家动乱困扰的艰难时期，他们也都认真地持守法律。
国王建造了名为无畏山的寺院，赠给曾对他有恩的大帝须长老。这位长老因为与俗家交往过多，被大寺的比丘们处以驱摈羯磨而被驱逐。当时他的弟子名叫浓须帝须的长老反对这个羯磨，因此僧团对他作了举罪羯磨。他对大寺住众生气，就去了无畏山寺，与那位大帝须长老在一起组成独立的团体而住。这两位长老再也没有回到大寺。[《大史》第33品第79偈等，《部派集》]从那时起，斯里兰卡岛上形成了大寺住众和无畏山住众两个部派。这是斯里兰卡岛上教法衰败的第一个原因。
法喜部的产生
当时国王特别信仰无畏山住众的比丘，以四资具供养他们，王大臣等许多有名望的人也在那个寺院和其他地方建造很多住处给他们。这样无畏山住众的比丘得到许多有名望的人的恭敬、供养和尊重。后来无畏山住众的浓须帝须长老等接受了从印度来的跋耆子部派所属法喜部的法律，这是用梵语写成的新三藏[《大史》第33品第99偈，《部派集》]，因此他们也被称为法喜部派。这是斯里兰卡岛上教法衰败的第二个原因。
三藏的写入贝叶
大寺住众则只接受用巴利语构成的古老清净三藏，而且是以口诵来保持。当时长老们看到后代人的记忆力和智慧减退，决定开始将从佛陀时代以来一直以口诵传承的带有义注的三藏写入贝叶。在开始这项工作时，他们住在阿努拉达布拉王城以东六十八里的摩罗耶地区的马都拉[现称马特列]城的光明洞，得到一位当地地方长官的保护，进行了写入贝叶的工作。[《大史》第33品第100-101偈]由此可知"当时大寺住众的长老们没有得到国王大臣们的帮助，只靠自己的力量完成了三藏写入贝叶的工作"，"这项工作不仅是因为看到后代人记忆力和智慧的减退而做的，也是因为看到在饥荒和国家动乱等灾难时期难以保持"，同样也是"为了不被无畏山住众所接受的其他教说混杂"。这样大寺住众的长老们为了使清净的上座部三藏不与其他教说混杂，像以前一样只用巴利语写入贝叶来善加保护。因为如果当时三藏没有写入贝叶，在后来的时期要拒绝说"这些不是我们的"从其他教说传来的经文就不容易了。正因为当时带有义注的三藏被写入贝叶，所以在未来能够通过与这些贝叶对照而容易拒绝从其他教说传来的经文。


Tathā hi bhātiyarājakāle (524-552-bu-va) mahāvihāravāsīnaṃ abhayagirivāsīhi vinaye vivādo uppajji. Tadā rājā dīghakārāyanaṃ nāma brāhmaṇajātikaṃ amaccaṃ therānaṃ santikaṃ pesesi. So ubhinnaṃ suttaṃ sutvā vinicchayaṃ adāsi [pārā. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
事实上，在跋提耶王时期（佛灭后524-552年），大寺住众与无畏山住众之间在律藏方面产生了争议。当时国王派遣一位名叫长迦罗耶那的婆罗门种姓大臣去见长老们。他听取了双方的经文后作出了判决。[波罗提木叉注...;
provided by EasyChat

2.384]. Tathā vohārakatissarājakāle ca (758-780 bu-va) goṭhābhayarājakāle ca (797-810 bu-va) theravādikā potthakārūḷhena dhammavinayena saṃsandetvā adhammavādaṃ paṭikkhipiṃsu [nikāyasaṅgahe 12-piṭṭhe].

Adhammavāduppatti

Ayaṃ pana ādito paṭṭhāya sāsanamalabhūtānaṃ adhammavādānaṃ uppatti. Asokarañño hi kāle uppabbājetvā nikkaḍḍhitā aññatitthiyā buddhasāsane aladdhapatiṭṭhā kodhābhibhūtā pāṭaliputtato nikkhamitvā rājagahasamīpe nālandāyaṃ sannipatitvā evaṃ sammantayiṃsu ‘‘mahājanassa buddhasāsane anavagāhatthāya sakyānaṃ dhammavinayo nāsetabbo, tañca kho tesaṃ samayaṃ ajānantehi na sakkā kātuṃ, tasmā yena kenaci upāyena punapi tattha pabbajitabbamevā’’ti. Te evaṃ sammantayitvā puna āgantvā visuddhattheravādīnamantaraṃ pavisituṃ asakkontā tadaññesaṃ sattarasannaṃ mahāsaṅghikādinikāyānaṃ santikaṃ upasaṅkamitvā attano aññatitthiyabhāvaṃ ajānāpetvā pabbajitvā piṭakattayamuggaṇhitvā tañca viparivattetvā tato kosambiṃ gantvā dhammavinayanāsanāya upāyaṃ mantayitvā 253-buddhavasse chasu ṭhānesu vasantā (1) hemavatiko (2) rājagiriko (3) siddhatthiko (4) pubbaseliyo (5) aparaseliyo (6) vājiriyo (7) vetullo (8) andhako (9) aññamahāsaṅghikoti nava abhinave nikāye uppādesuṃ [nikāyasaṅgahe 9-piṭṭhe]. Tesaṃ nāmāni ca laddhiyo ca kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ āgatāyeva.

Tesu hemavatikā saddhammapatirūpakaṃ buddhabhāsitabhāvena dassetvā

(1) Vaṇṇapiṭakaṃ nāma ganthaṃ akaṃsu.

Rājagirikā (2) aṅgulimālapiṭakaṃ,

Siddhatthikā (3) gūḷhavessantaraṃ,

Pubbaseliyā (4) raṭṭhapālagajjitaṃ,

Aparaseliyā (5) āḷavakagajjitaṃ,

Vajirapabbatavāsino vājiriyā (6) gūḷhavinayaṃ nāma ganthaṃ akaṃsu.

Teyeva sabbe māyājālatanta-samājatantādike aneke tantaganthe ca, marīcikappa-herambhakappādike aneke kappaganthe ca akaṃsu.

Vetullavādino pana (7) vetullapiṭakamakaṃsu.

Andhakā ca (8) ratanakūṭādike ganthe,

Aññamahāsaṅghikā ca (9) akkharasāriyādisuttante akaṃsu [nikāyasaṅgahe 9-piṭṭhe].

Tesu pana saddhammapatirūpakesu vetullavādo, vājiriyavādo, ratanakūṭasatthanti imāniyeva tīṇi laṅkādīpamupāgatāni, aññāni pana vaṇṇapiṭakādīni jambudīpeyeva nivattantīti nikāyasaṅgahe vuttaṃ. Vaṇṇapiṭakādīnampi pana laṅkādīpamupāgatacchāyā dissateva. Tathā hi samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 9-piṭṭhe)

‘‘Vaṇṇapiṭaka aṅgulimālapiṭakaraṭṭhapālagajjitaāḷavakagajjitagūḷhamaggagūḷhavessantara gūḷhavinaya vedallapiṭakāni [ettha ‘‘vepulla, vedallaṃ, vetullanti atthako ekaṃ, bodhisattapiṭakasseva nāma’’nti veditabbaṃ. tathā hi vuttaṃ asaṅgena nāma ācariyena abhidhammasamuccaye nāma mahāyānikagante (79-piṭṭhe) ‘‘vepullaṃ katamaṃ? bodhisattapiṭakasampayuttaṃ bhāsitaṃ. yaduccate vepullaṃ, taṃ vedallamapyuccate, vetullamapyuccate. kimatthaṃ vepullamuccate? sabbasattānaṃ hitasukhādhiṭṭhānato, udāragambhīradhammadesanāto ca. kimatthamuccate vedallaṃ? sabbāvaraṇavidalanato. kimatthamuccate vetullaṃ? upamānadhammānaṃ tulanābhāvato’’ti] pana abuddhavacanāniyevāti vutta’’nti ca.


我来为您直译这段巴利文：
[2.384] 同样在通行帝须王时期（佛灭后758-780年）和乔达婆耶王时期（佛灭后797-810年），上座部人依据写入贝叶的法律对照后拒绝了非法说。[《部派集》第12页]
非法说的产生
这是从一开始就作为教法污垢的非法说产生的过程。在阿育王时期被驱逐的外道们在佛教中没有立足之处，被愤怒所征服，从华氏城离开后在王舍城附近的那烂陀集会，这样商议："为了使大众不能深入佛教，应当破坏释迦人的法律，但不知道他们教理的人是不能做到这点的，因此必须用某种方法再次出家。"他们这样商议后再次回来，无法进入清净上座部的范围，就去到其他十七个大众部等部派处，不让人知道自己是外道身份而出家，学习三藏并加以篡改，然后去到拘睒弥商议破坏法律的方法，在佛灭后253年居住在六处，产生了九个新部派：(1)雪山部(2)王山部(3)悉达多部(4)东山住部(5)西山住部(6)金刚部(7)方广部(8)安达罗部(9)另大众部。[《部派集》第9页]他们的名称和主张都已记载在《论事》注释中。
其中雪山部将伪法显示为佛说，
(1)制作了名为《色藏》的典籍。
王山部制作了(2)《指鬘藏》，
悉达多部制作了(3)《秘密关于维山达罗》，
东山住部制作了(4)《护国咆哮》，
西山住部制作了(5)《阿罗婆咆哮》，
住在金刚山的金刚部制作了(6)名为《秘密律》的典籍。
他们所有人还制作了许多如幻网论、总集论等论典，以及如阳焰劫、象头神劫等许多劫典。
方广说者则制作了(7)《方广藏》。
安达罗部制作了(8)《宝积》等典籍，
另大众部制作了(9)《字精要》等经典。[《部派集》第9页]
在这些伪法中，方广说、金刚说、宝积教这三个传到了斯里兰卡岛，其他如《色藏》等则只在阎浮提（印度）流传，这是《部派集》中所说的。但是《色藏》等的影响在斯里兰卡岛也可以看到。就如在《一切善见律注》中（3,9页）说：
"《色藏》、《指鬘藏》、《护国咆哮》、《阿罗婆咆哮》、《秘密道》、《秘密关于维山达罗》、《秘密律》、《毗富罗藏》[这里应知'毗富罗'、'毗陀罗'、'毗都罗'是同一个，是菩萨藏的名称。因为无著论师在大乘论典《阿毗达磨集》（第79页）中说："什么是毗富罗？与菩萨藏相应的说法。所说的毗富罗，也称为毗陀罗，也称为毗都罗。为什么称为毗富罗？因为为一切众生建立利益安乐，因为是广大深奥的说法。为什么称为毗陀罗？因为破除一切障碍。为什么称为毗都罗？因为是譬喻法的衡量。"]都不是佛说


Sāratthappakāsiniyā saṃyuttaṭṭhakathāyampi (2, 186-piṭṭhe)

‘‘Gūḷhavinayaṃ gūḷhavessantaraṃ gūḷhamahosadhaṃ vaṇṇapiṭakaṃ aṅgulimālapiṭakaṃ raṭṭhapālagajjitaṃ āḷavakagajjitaṃ vedallapiṭakanti abuddhavacanaṃ saddhammapatirūpakaṃ nāmā’’ti ca–

Tesaṃ paṭikkhepo dissati. Na hi tāni asutvā, tesañca atthaṃ ajānitvā sīhaḷaṭṭhakathācariyehi tāni paṭikkhipituṃ sakkā, nāpi taṃ paṭikkhepavacanaṃ jambudīpikaṭṭhakathācariyānaṃ vacanaṃ bhavituṃ, mahāmahindattherassa sīhaḷadīpaṃ gamanasamaye tesaṃyeva abhāvato. Tasmā tāni ca tadaññāni ca mahāyānikapiṭakāni taṃkālikāni yebhuyyena sīhaḷadīpamupāgatānīti gahetabbāni. Tesu ca vajjiputtakagaṇapariyāpannassa dhammarucinikāyassa piṭakānaṃ tadupāgamanaṃ pubbeva vuttaṃ. Tadaññesaṃ pana tadupāgamanaṃ evaṃ veditabbaṃ.

Vetullavādassa paṭhamaniggaho

Vohārakatissarañño kāle (758-780-bu-va) abhayagirivāsino dhammarucinikāyikā pubbe vuttappakārena sāsanavināsanatthāya bhikkhuvesadhārīhi vetullavādibrāhmaṇehi racitaṃ vetullapiṭakaṃ sampaṭiggahetvā ‘‘idaṃ buddhabhāsita’’nti dassenti. Taṃ mahāvihāravāsino theravādikā dhammavinayena saṃsandetvā adhammavādoti paṭikkhipiṃsu. Taṃ sutvā rājā sabbasatthapāraguṃ kapilaṃ nāma amaccaṃ pesetvā vinicchayaṃ kārāpetvā abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā sabbaṃ vetullapotthakaṃ jhāpetvā talladdhike ca pāpabhikkhū niggahetvā buddhasāsanaṃ jotesi [nikāyasaṅgahe 12-piṭṭhe]. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

36-

我来为您直译这段巴利文：
在《显扬心义》相应部注释中也说（2,186页）：
"《秘密律》、《秘密关于维山达罗》、《秘密关于大贤》、《色藏》、《指鬘藏》、《护国咆哮》、《阿罗婆咆哮》、《毗陀罗藏》这些是非佛说，名为伪法。"
可以看到对它们的拒斥。如果不曾听闻这些典籍，不知道它们的内容，斯里兰卡注释师们是不可能拒斥它们的，这个拒斥的说法也不可能是印度注释师们的说法，因为在大摩哂陀长老来到斯里兰卡岛时这些还不存在。因此应当认为这些和其他大乘典籍在当时大多传到了斯里兰卡岛。其中属于跋耆子部派的法喜部的典籍传入已在前面说过。其他的传入应这样理解。
对方广说的第一次制止
在通行帝须王时期（佛灭后758-780年），无畏山住众的法喜部接受了如前所说为了破坏教法而穿着比丘服的方广说婆罗门所作的方广藏，声称"这是佛说"。大寺住众的上座部人用法律对照后拒斥说这是非法说。国王听闻后派遣一位通晓一切典籍名叫迦毗罗的大臣去作判决，知道这不是佛说后，焚烧了所有方广典籍，惩治了持有这种见解的恶比丘，使佛教光大。[《部派集》第12页]这在《大史》中说：
三十六-

41.

‘‘Vetullavādaṃ madditvā, kāretvā pāpaniggahaṃ;

Kapilena amaccena, sāsanaṃ jotayī ca so’’ti.

Sāgaliyanikāyuppatti

Punapi te abhayagirivāsino goṭhābhayarañño kāle (797-810-bu-va) vetullavādaṃ tatheva dassenti. Tadā pana tesu ussiliyātisso nāma mahāthero vohārakatissarājakāle vetullavādīnaṃ bhikkhūnaṃ kataniggahaṃ sutvā ‘‘vicāraṇasampannassa rañño samaye tatheva bhaveyya, na bhaddakameta’’nti cintetvā ‘‘na mayaṃ tehi ekato homā’’ti tisatamatte bhikkhū gahetvā dakkhiṇagirivihāraṃ gantvā dhammarucinikāyato visuṃ hutvā vasi. Tesu sāgalo nāma mahāthero tattheva dakkhiṇagirimhi vasanto āgamabyākhyānamakāsi. Tato paṭṭhāya taṃ theramārabbha tassantevāsino sāgaliyā nāma ahesuṃ. Tesampi vādo pacchā mahāsenarājakāle jetavanavihāre patthari [nikāya 13-piṭṭhe].

Vetullavādassa dutiyaniggaho

Goṭhābhayo pana rājā pañcasu [mahāvihāra, cetiya, thūpārāma, issarasamaṇaka, vessagirivihārasaṅkhātesu] vihāresu mahābhikkhusaṅghaṃ ekato sannipātetvā taṃ pavattiṃ pucchitvā vetullavādassa abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā taṃvādino saṭṭhi pāpabhikkhū lakkhaṇāhate katvā raṭṭhato pabbājesi, vetullapotthakāni ca jhāpetvā buddhasāsanaṃ jotesi [mahāvaṃse 36, 111-112-gāthāsu, nikāya 13-piṭṭhe].

Tadā raṭṭhato pabbājitesu tesu bhikkhūsu keci kāvīrapaṭṭanaṃ gantvā tattha vasanti. Tasmiñca samaye eko aññatitthiyamāṇavako desantarato kāvīramāgantvā paṭṭanagāmikehi tesaṃ bhikkhūnaṃ katūpahāraṃ disvā lābhasakkāraṃ nissāya tesaṃ santike pabbajitvā saṅghamittoti nāmena pākaṭo ahosi. So mahāvihāravāsīnaṃ dhammavinicchayaṃ nissāya goṭhābhayaraññā vetullavādahetu tesaṃ bhikkhūnaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā mahāvihāravāsīnaṃ kuddho hutvā ‘‘vetullavādaṃ vā ne gāhāpessāmi, vihāre vā nesaṃ ummūletvā vināsessāmī’’ti sīhaḷadīpaṃ gantvā rājānaṃ pasādetvā tassa dve putte sippaṃ sikkhāpessāmīti ārabhi. Tathāpi attano vādassa jānanasamatthaṃ jeṭṭhatissaṃ ohāya anāgate attano vacanaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ kaniṭṭhaṃ mahāsenakumārameva saṅgaṇhitvā sippaṃ sikkhāpesi. Vituno accayena jeṭṭhatissakumāre rajjaṃ patte (810-819-bu-va) so tassa rañño bhīto kāvīrapaṭṭanameva gato [mahāvaṃse 36, 113-gāthādīsu, nikāya 14-piṭṭhe].

Mahāsenarañño pana kāle (819-845-bu-va) so puna sīhaḷadīpamāgantvā abhayagirivihāre vasanto mahāvihāravāsīhi vetullavādaṃ gāhāpetuṃ nānāpakārehi vāyāmamakāsi. Tathāpi tehi taṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ upasaṅkamitvā nānākāraṇehi saññāpetvā ‘‘yo koci ekassapi bhikkhussa mahāvihāravāsino āhāraṃ dadeyya, tassa sataṃ daṇḍo’’ti rañño āṇāya nagare bheriṃ carāpesi. Tadā mahāvihāravāsino nagare piṇḍāya carantā tayo divase bhikkhamaladdhā mahāpāsāde sannipatitvā ‘‘sace mayaṃ khudāhetu adhammaṃ dhammoti gaṇheyyāma, bahū janā taṃ gahetvā apāyagāmino bhavissanti, mayañca sabbe sāvajjā bhavissāma, tasmā na mayaṃ jīvitahetupi vetullavādaṃ paṭiggaṇhissāmā’’ti sammantayitvā mahāvihārādike sabbavihāre chaḍḍetvā rohaṇajanapadañca malayapadesañca agamiṃsu [mahāvaṃse 37, 2-6-gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-piṭṭhe].


我来为您直译这段巴利文：
[41.]
"压制方广说，实行恶人制，
经由迦毗罗，使教法光大。"
娑伽梨部的产生
后来这些无畏山住众在乔达婆耶王时期（佛灭后797-810年）又同样宣扬方广说。当时他们中有一位名叫乌西利耶帝须的大长老，听说通行帝须王时期对方广说比丘的制止，想道："在具备判断力的国王时期会是这样，这不好"，说"我们不要和他们在一起"，带着约三百位比丘去到南山寺，从法喜部分离而住。其中一位名叫娑伽罗的大长老住在南山寺作了传承解释。从那时起，以这位长老为首的弟子们被称为娑伽梨部。他们的教说后来在摩诃西那王时期在祇园寺传播。[《部派集》第13页]
对方广说的第二次制止
乔达婆耶王将五所[大寺、塔寺、塔园寺、自在沙门寺、威士山寺]寺院的大比丘僧团集中在一起，询问这个情况，知道方广说不是佛说后，给六十位恶比丘打上烙印将他们驱逐出国，焚烧方广典籍，使佛教光大。[《大史》第36品第111-112偈，《部派集》第13页]
当时在被驱逐出国的那些比丘中，有些去到迦毗罗港住下。那时有一个外道青年从他处来到迦毗罗港，看到港口居民对那些比丘的供养，为了利养在他们处出家，以僧密多的名字出名。他知道这些比丘因为方广说被乔达婆耶王依据大寺住众的法律判决而驱逐出国，对大寺住众生气，说"我要让他们接受方广说，或者要铲除他们的寺院毁灭他们"，就去到斯里兰卡岛取得国王的信任，开始教导他的两个儿子技艺。即便如此，他放弃了能理解自己教说的长子帝须，为了将来能执行自己的命令，只教导能控制的次子摩诃西那王子技艺。在父亲去世后长子帝须王即位时（佛灭后810-819年），他因为害怕这位国王就回到迦毗罗港。[《大史》第36品第113偈起，《部派集》第14页]
在摩诃西那王时期（佛灭后819-845年），他再次来到斯里兰卡岛，住在无畏山寺，以各种方式努力使大寺住众接受方广说。但是无法使他们接受，就去见国王，用各种理由劝说他，在城中敲鼓宣布国王的命令："任何人给一位大寺住众的比丘食物，罚款一百。"当时大寺住众的比丘在城中托钵三天得不到食物，就在大殿集会商议说："如果我们因为饥饿而接受非法为法，许多人接受它将会去往恶趣，我们所有人都将有罪过，因此我们即使为了性命也不接受方广说"，于是舍弃大寺等所有寺院，去到罗汉地区和摩罗耶地区。[《大史》第37品第2-6偈，《部派集》第14页]


Sāgaliyanikāyuppatti

Punapi te abhayagirivāsino goṭhābhayarañño kāle (797-810-bu-va) vetullavādaṃ tatheva dassenti. Tadā pana tesu ussiliyātisso nāma mahāthero vohārakatissarājakāle vetullavādīnaṃ bhikkhūnaṃ kataniggahaṃ sutvā ‘‘vicāraṇasampannassa rañño samaye tatheva bhaveyya, na bhaddakameta’’nti cintetvā ‘‘na mayaṃ tehi ekato homā’’ti tisatamatte bhikkhū gahetvā dakkhiṇagirivihāraṃ gantvā dhammarucinikāyato visuṃ hutvā vasi. Tesu sāgalo nāma mahāthero tattheva dakkhiṇagirimhi vasanto āgamabyākhyānamakāsi. Tato paṭṭhāya taṃ theramārabbha tassantevāsino sāgaliyā nāma ahesuṃ. Tesampi vādo pacchā mahāsenarājakāle jetavanavihāre patthari [nikāya 13-piṭṭhe].

Vetullavādassa dutiyaniggaho

Goṭhābhayo pana rājā pañcasu [mahāvihāra, cetiya, thūpārāma, issarasamaṇaka, vessagirivihārasaṅkhātesu] vihāresu mahābhikkhusaṅghaṃ ekato sannipātetvā taṃ pavattiṃ pucchitvā vetullavādassa abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā taṃvādino saṭṭhi pāpabhikkhū lakkhaṇāhate katvā raṭṭhato pabbājesi, vetullapotthakāni ca jhāpetvā buddhasāsanaṃ jotesi [mahāvaṃse 36, 111-112-gāthāsu, nikāya 13-piṭṭhe].

Tadā raṭṭhato pabbājitesu tesu bhikkhūsu keci kāvīrapaṭṭanaṃ gantvā tattha vasanti. Tasmiñca samaye eko aññatitthiyamāṇavako desantarato kāvīramāgantvā paṭṭanagāmikehi tesaṃ bhikkhūnaṃ katūpahāraṃ disvā lābhasakkāraṃ nissāya tesaṃ santike pabbajitvā saṅghamittoti nāmena pākaṭo ahosi. So mahāvihāravāsīnaṃ dhammavinicchayaṃ nissāya goṭhābhayaraññā vetullavādahetu tesaṃ bhikkhūnaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā mahāvihāravāsīnaṃ kuddho hutvā ‘‘vetullavādaṃ vā ne gāhāpessāmi, vihāre vā nesaṃ ummūletvā vināsessāmī’’ti sīhaḷadīpaṃ gantvā rājānaṃ pasādetvā tassa dve putte sippaṃ sikkhāpessāmīti ārabhi. Tathāpi attano vādassa jānanasamatthaṃ jeṭṭhatissaṃ ohāya anāgate attano vacanaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ kaniṭṭhaṃ mahāsenakumārameva saṅgaṇhitvā sippaṃ sikkhāpesi. Vituno accayena jeṭṭhatissakumāre rajjaṃ patte (810-819-bu-va) so tassa rañño bhīto kāvīrapaṭṭanameva gato [mahāvaṃse 36, 113-gāthādīsu, nikāya 14-piṭṭhe].

Mahāsenarañño pana kāle (819-845-bu-va) so puna sīhaḷadīpamāgantvā abhayagirivihāre vasanto mahāvihāravāsīhi vetullavādaṃ gāhāpetuṃ nānāpakārehi vāyāmamakāsi. Tathāpi tehi taṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ upasaṅkamitvā nānākāraṇehi saññāpetvā ‘‘yo koci ekassapi bhikkhussa mahāvihāravāsino āhāraṃ dadeyya, tassa sataṃ daṇḍo’’ti rañño āṇāya nagare bheriṃ carāpesi. Tadā mahāvihāravāsino nagare piṇḍāya carantā tayo divase bhikkhamaladdhā mahāpāsāde sannipatitvā ‘‘sace mayaṃ khudāhetu adhammaṃ dhammoti gaṇheyyāma, bahū janā taṃ gahetvā apāyagāmino bhavissanti, mayañca sabbe sāvajjā bhavissāma, tasmā na mayaṃ jīvitahetupi vetullavādaṃ paṭiggaṇhissāmā’’ti sammantayitvā mahāvihārādike sabbavihāre chaḍḍetvā rohaṇajanapadañca malayapadesañca agamiṃsu [mahāvaṃse 37, 2-6-gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-piṭṭhe].


我来为您直译这段巴利文：
娑伽梨部的产生
后来这些无畏山住众在乔达婆耶王时期（佛灭后797-810年）又同样宣扬方广说。当时他们中有一位名叫乌西利耶帝须的大长老，听说通行帝须王时期对方广说比丘的制止，想道："在具备判断力的国王时期会是这样，这不好"，说"我们不要和他们在一起"，带着约三百位比丘去到南山寺，从法喜部分离而住。其中一位名叫娑伽罗的大长老住在南山寺作了传承解释。从那时起，以这位长老为首的弟子们被称为娑伽梨部。他们的教说后来在摩诃西那王时期在祇园寺传播。[《部派集》第13页]
对方广说的第二次制止
乔达婆耶王将五所[大寺、塔寺、塔园寺、自在沙门寺、威士山寺]寺院的大比丘僧团集中在一起，询问这个情况，知道方广说不是佛说后，给六十位恶比丘打上烙印将他们驱逐出国，焚烧方广典籍，使佛教光大。[《大史》第36品第111-112偈，《部派集》第13页]
当时在被驱逐出国的那些比丘中，有些去到迦毗罗港住下。那时有一个外道青年从他处来到迦毗罗港，看到港口居民对那些比丘的供养，为了利养在他们处出家，以僧密多的名字出名。他知道这些比丘因为方广说被乔达婆耶王依据大寺住众的法律判决而驱逐出国，对大寺住众生气，说"我要让他们接受方广说，或者要铲除他们的寺院毁灭他们"，就去到斯里兰卡岛取得国王的信任，开始教导他的两个儿子技艺。即便如此，他放弃了能理解自己教说的长子帝须，为了将来能执行自己的命令，只教导能控制的次子摩诃西那王子技艺。在父亲去世后长子帝须王即位时（佛灭后810-819年），他因为害怕这位国王就回到迦毗罗港。[《大史》第36品第113偈起，《部派集》第14页]
在摩诃西那王时期（佛灭后819-845年），他再次来到斯里兰卡岛，住在无畏山寺，以各种方式努力使大寺住众接受方广说。但是无法使他们接受，就去见国王，用各种理由劝说他，在城中敲鼓宣布国王的命令："任何人给一位大寺住众的比丘食物，罚款一百。"当时大寺住众的比丘在城中托钵三天得不到食物，就在大殿集合商议说："如果我们因为饥饿而接受非法为法，许多人接受它将会去往恶趣，我们所有人都将有罪过，因此我们即使为了性命也不接受方广说"，于是舍弃大寺等所有寺院，去到罗汉地区和摩罗耶地区。[《大史》第37品第2-6偈，《部派集》第14页]


Vetullavādo

Kīdiso vetullavādo nāma, yato mahāvihāravāsino ativiya jigucchiṃsūti? Idāni vetullavādassa sarūpaṃ sabbākārena pakāsetuṃ na sakkā, vetullanāmena potthakānaṃ vā nikāyassa vā etarahi apākaṭabhāvato. Abhidhammapiṭake pana kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ [kathā. aṭṭha. 793-794 ādayo] katipayā vetullavādā āgatā. Kathaṃ? –

‘‘Paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti ca (1).

‘‘Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni dakkhiṇaṃ visodhetuṃ sakkonti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti ca (2).

‘‘Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti ca (3).

Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti ca (4).

‘‘Buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala’’nti ca (5).

‘‘Bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati, nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī’’ti ca (6).

‘‘Tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva, tassa ca desanaṃ sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā’’ti ca (7).

‘‘Ekādhippāyena methuno dhammo paṭisevitabbo. Ayaṃ panettha attho – kāruññena vā ekena adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo, evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno dhammo paṭisevitabbo’’ti ca (8) evaṃ vetullavādīnaṃ laddhiyo āgatā, ettakāyeva nesaṃ vādā theravādaganthavasena dāni paññāyanti.

Ettha ca ādito catūhi vādehi suttantāgatasaṅgho ca micchā gahito, vinayāgatasaṅgho ca sabbathā paṭikkhitto. Tadanantaraṃ tayo vādā issaranimmānavādānuvattakā. Antimassa pana asaddhammavādabhāvo ativiya pākaṭoti.

Abhidhammasamuccaye pana vetullapiṭakassa bodhisattapiṭakabhāvo pakāsito, tasmā saddhammapuṇḍarikasuttādike bodhisattapiṭake āgatavādopi ‘‘vetullavādo’’ti veditabbo [abhidhammasamuccaye 79-piṭṭhe].

Mahāvihāranāsanaṃ

Mahāvihāravāsīsu pana vuttappakārena sabbavihāre chaḍḍetvā gatesu saṅghamitto pāpabhikkhu rājānaṃ saññāpetvā lohapāsādādike catusaṭṭhyādhike tisatamatte pariveṇapāsāde nāsetvā samūlaṃ uddharāpetvā abhayagirivihāraṃ ānayāpesi. Vihārabhūmiyañca kasāpetvā aparaṇṇe vapāpesi. Evaṃ tadā mahāvihāro nava vassāni bhikkhūhi suñño ahosi āvāsavirahito ca. Atha rājā meghavaṇṇābhayassa nāma kalyāṇamittabhūtassa amaccassa santajjanapubbaṅgamena vacanena mahāvihāraṃ puna pākatikaṃ katvā te cāpi apakkante bhikkhū ānetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahi [mahāvaṃse 37-30-gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-15-piṭṭhesu].


我来为您直译这段巴利文：
方广说
什么是方广说，为什么大寺住众极其厌恶它？现在无法完全说明方广说的本质，因为现在以方广名称的典籍或部派已经不明显。但在阿毗达磨藏的《论事》注释中[《论事注》793-794页起]记载了一些方广说。怎样的呢？
"从究竟意义来说只有道果是僧团，除了道果外没有所谓的僧团，而道果不接受任何东西，因此不应说僧团接受供养"(1)。
"只有道果称为僧团，它们不能清净供养，因此不应说僧团清净供养"(2)。
"只有道果称为僧团，它们不食用任何东西，因此不应说僧团食用、饮用、咀嚼、品尝"(3)。
"只有道果称为僧团，不能给它们任何东西，它们也不能接受，布施它们也不能成就任何利益，因此不应说布施僧团有大果报"(4)。
"佛陀世尊不食用任何东西，只是为了随顺世间而显示自己像在食用，因此因为无利益，不应说布施他有大果报"(5)。
"世尊出生在兜率天就住在那里，不来人间，只在这里显示幻化的形象"(6)。
"世尊住在兜率城派遣幻化身来说法，由他和接受他说法的阿难尊者说法，不是由佛陀世尊说的"(7)。
"应以一个目的行淫欲法。这里的意思是：以慈悲或以一个目的为一个目的，或者以愿力与女人一起做供佛等事说'我们将在轮回中在一起'，这样两个人有一个目的，应行这样的淫欲法"(8)。方广说者的见解是这样记载的，现在从上座部典籍来看只有这些他们的说法显现。
这里前四个说法错误理解了经藏中的僧团，完全否定了律藏中的僧团。接下来三个说法追随自在天造作说。最后一个说法的非法性质极其明显。
在《阿毗达磨集》中说明方广藏是菩萨藏，因此应知《妙法莲华经》等菩萨藏中的说法也是"方广说"[《阿毗达磨集》第79页]。
大寺的破坏
当大寺住众如前所说舍弃所有寺院离去后，恶比丘僧密多劝说国王，破坏了铜殿等三百六十四所僧房，连根拔起运到无畏山寺。在寺院的土地上耕种，播种豆类。这样当时大寺九年没有比丘，失去住处。然后国王因为名叫云色无畏的善友大臣带着威胁的言语，使大寺恢复原状，请回那些离去的比丘，以四资具供养。[《大史》第37品第30偈，《部派集》第14-15页]


Jetavanavāsinikāyuppatti

Punapi rājā dakkhiṇārāmavāsimhi jimhamānase kuhakatissatthere pasanno hutvā tassatthāya mahāvihārasīmabbhantare jotivanuyyāne jetavanavihāraṃ kāretumārabhi. Mahāvihāravāsino bhikkhū taṃ nivāretuṃ asakkontā punapi tato apakkamiṃsu. Tadāpi mahāvihāro nava māsāni bhikkhūhi suñño ahosi. Rājā pana attano ajjhāsayavaseneva tattha jetavanavihāraṃ kāretvā tassa kuhakatissattherassa adāsiyeva. Tattha dakkhiṇagirivihārato sāgaliyā bhikkhū āgantvā vasiṃsu. Pacchā ca te ambasāmaṇerasilākālarañño kāle (1067-1080-bu-va) vetullavādino ahesuṃ [mahāvaṃse 37, 32-gāthādīsu, nikāyasaṅgahe 15-piṭṭhe].

Evaṃ ācariyabuddhaghosattherassa sīhaḷadīpamāgamanakālato (965-bu-va) pubbeyeva visuddhattheravādīhi mahāvihāravāsīhi viruddhasamayā abhayagirivāsino (455-bu-va) sāgaliyā (797-810-bu-va) jetavanavāsino (829-845-bu-va) cāti tayo nikāyā uppannā ahesuṃ. Tesu pana abhayagirivāsinoyeva visesato pākaṭā ceva honti balavanto ca. Tathā hi te visuddhattheravādapiṭakañca vajjiputtakapariyāpannadhammarucinikāyapiṭakañca mahisāsakādinikāyapiṭakañca mahāyānapiṭakañca sampaṭicchanti. Tesu dhammarucinikāyapiṭakassa sampaṭicchitabhāvo pākaṭoyeva. Mahisāsakādinikāyapiṭakassa sampaṭicchitabhāvo pana phāhiyannāmassa cinabhikkhuno addhānakkamasallakkhaṇakathāya ceva aṭṭhakathāsu paṭikkhittavaṇṇapiṭakādināmavasena ca veditabbo, tathā mahāyānapiṭakassa sampaṭicchitabhāvopi.

Phāhiyamaddhānakkamakathā

Phāhiyannāmena hi cinabhikkhunā 956-buddhavasse sīhaḷadīpato sakkatabhāsāropitaṃ mahisāsakavinayapiṭakañca dīghāgamo ca saṃyuttāgamo ca sannipātapiṭakañca attanā saha cinaraṭṭhamānītanti tassa addhānakkamakathāyaṃ dassitaṃ. Tañca sabbaṃ abhayagirivihāratoyeva laddhamassa, mahāvihāravāsīnaṃ sakkatāropitapiṭakābhāvato. Aṭṭhakathāyaṃ paṭikkhittavaṇṇapiṭakādīni ca tattheva bhaveyyuṃ, mahāvihāravāsīhi tesaṃ appaṭiggahitabhāvato. Tathā ‘‘phāhiyambhikkhussa sīhaḷadīpe paṭivasanakāle (954-956-bu-va) mahāvihāre tisahassamattā bhikkhū vasanti, te theravādapiṭakameva uggaṇhanti, na mahāyānapiṭakaṃ. Abhayagirivihāre pañcasahassamattā bhikkhū vasanti, te pana dvepi piṭakāni uggaṇhanti mahāyānapiṭakañceva theravādapiṭakañcā’’ti ca teneva cinabhikkhunā dassitaṃ.

Yasmā pana abhayagirivāsino mahāyānapiṭakampi uggaṇhanti, tasmā tasmiṃ vihāre mahāyānikānaṃ padhānācariyabhūtehi assaghosanāgajjunehi kataganthāpi saṃvijjamānāyeva bhaveyyuṃ, tatoyeva tesaṃ nayañca nāmañca ācariyabuddhaghosattheropi aññepi taṃkālikā mahāvihāravāsino sutasampannā therā jāneyyuṃyeva. Apica dakkhiṇaindiyaraṭṭhe samuddasamīpe guntājanapade nāgārajunakoṇḍaṃ nāma ṭhānamatthi, yattha nāgajjuno mahāyānikānaṃ padhānācariyabhūto vasanto buddhasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Ācariyabuddhaghosassa ca tandesikabhāvanimittaṃ dissati, taṃ pacchato (33-piṭṭhe) āvibhavissati. Tasmāpi ācariyabuddhaghosatthero nāgajjunassa ca assaghosassa ca nayañca nāmañca jāneyyayevāti sakkā anuminituṃ.



我来为您翻译这段巴利文:
祇园派源流
后来国王对住在南园寺、心性不正的诡诈帝须长老生起信心，为他在大寺界内的光明园开始建造祇园寺。大寺的比丘们无法阻止，又从那里离开。那时大寺空无比丘达九个月之久。但国王仍按自己的意愿在那里建造了祇园寺，并将其赠与那位诡诈帝须长老。之后从南山寺来的娑竭利耶派比丘在那里居住。后来在安巴沙弥尼拉迦罗王时期（公元1067-1080年），他们成为方等论者[见《大史》第37章第32偈等，《部派集成》第15页]。
如此在阿阇黎觉音长老到锡兰岛之前（公元965年），就已经有与清净上座部大寺派对立的无畏山寺派（公元455年）、娑竭利耶派（公元797-810年）和祇园寺派（公元829-845年）三个部派产生。其中无畏山寺派特别著名且势力强大。他们接受清净上座部经藏、跋耆子部所属法欢喜部经藏、化地部等部派经藏以及大乘经藏。在这些经藏中，他们接受法欢喜部经藏是很明显的。至于接受化地部等部派经藏的情况，可从名为法显的中国比丘的游历记述以及注释书中所否定的色藏等名称得知，对大乘经藏的接受情况也是如此。
法显游历记述
据中国比丘法显记载，在佛历956年从锡兰岛带回用梵语写成的化地部律藏、长部、相应部和集会藏到中国，这在他的游历记述中有说明。这些都是从无畏山寺获得的，因为大寺派没有用梵语写成的经藏。注释书中否定的色藏等也应该是在那里，因为大寺派不接受这些。同样，法显比丘也记载说："在我住锡兰岛期间（佛历954-956年），大寺有约三千比丘居住，他们只学习上座部经藏，不学习大乘经藏。无畏山寺有约五千比丘居住，他们则学习两种经藏，即大乘经藏和上座部经藏。"
由于无畏山寺派也学习大乘经藏，所以在该寺应该也有大乘主要论师马鸣、龙树所著的论著，因此觉音长老和其他当时博学的大寺派长老们也一定知道他们的思想和名字。而且在南印度靠海的衮达地区有一个名为龙树丘（现今安得拉邦）的地方，大乘主要论师龙树在那里住锡并弘扬佛法。觉音阿阇黎与该地的关系迹象明显，这将在后文（第33页）中显示。因此可以推断觉音长老一定知道龙树和马鸣的思想和名字。


Jānatoyeva pana tesaṃ nayassa vā nāmassa vā attano aṭṭhakathāyamappakāsanaṃ tesaṃ nikāyantarabhāvatoyevassa. Tathā hi tesaṃ assaghosanāgajjunānaṃ assaghoso[(570-670-buddhavassabbhantare)] theravādato bhinnesu ekādasasu gaṇesu sabbatthivādagaṇe pariyāpanno, nāgajjuno ca mahāsaṅghika-cetiyavādigaṇādīhi jāte mahāyānanikāye pariyāpanno, mahāvihāravāsino ca āditoyeva paṭṭhāya nikāyantarasamayehi asammissanatthaṃ attano piṭakaṃ atīva ādaraṃ katvā rakkhanti, ayañca ācariyabuddhaghoso tesamaññataro. Vuttañhi tassa ganthanigamanesu ‘‘mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtenā’’ti. Tasmā ‘‘ācariyabuddhaghoso tesaṃ nayaṃ jānantoyeva attano ganthesu nikāyantarasamayehi asammissanatthaṃ nappakāsesī’’ti veditabbaṃ.

Ettāvatā ca yāni ‘‘bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brāhmaṇamāṇavo’’tiādinā vuttassa mahāvaṃsavacanassa vicāraṇamukhena ācariyabuddhaghosassa vambhanavacanāni dhammānandakosambinā vuttāni, tāni amūlakabhāvena anuvicāritāni. Tathāpi ‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jāto’’ti etaṃ pana atthaṃ sādhetuṃ daḷhakāraṇaṃ na dissateva ṭhapetvā taṃ mahāvaṃsavacanaṃ, yampi buddhaghosuppattiyaṃ vuttaṃ, tampi mahāvaṃsameva nissāya vuttavacanattā na daḷhakāraṇaṃ hotīti.

Marammaraṭṭhikabhāvakathā

Ekacce pana marammaraṭṭhikā ‘‘ācariyabuddhaghoso marammaraṭṭhe sathuṃ nāma nagarato sīhaḷadīpaṃ gantvā saṅgahaṭṭhakathāyo akāsī’’ti vadanti. Taṃ dhammānandena anujānitvā ‘‘tampi thokaṃ yuttisampannaṃ, ahaṃ evaṃ saddahāmi ‘buddhaghoso dakkhiṇaindiyaraṭṭhe telaṅgajātiko’ti, telaṅgajātikā ca bahū janā marammaraṭṭhe ca indocina raṭṭhe ca gantvā vasanti, talhiṅa? Iti vohāro ca tatoyeva telaṅgapadato uppanno. Tathā ‘buddhaghoso aṭṭhakathāyo katvā sīhaḷadīpato marammaraṭṭhaṃ gantvā pacchimabhāge tattheva vasī’tipi gahetuṃ sakkā, tassa hi ganthā marammaraṭṭhe sīhaḷaraṭṭhatopi surakkhitatarā hontī’’ti ca vatvā patiṭṭhāpitaṃ.

Dakkhiṇaindiyaraṭṭhikabhāvayutti

Bahū pana ādhunikā vicakkhaṇā dhammānandādayo ‘‘ācariyabuddhaghosatthero dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko’’ti vadanti. Ayaṃ panettha yutti, yebhuyyena hi aṭṭhakathāṭīkākārā therā dakkhiṇaindiyaraṭṭhikāyeva. Tathā hi buddhavaṃsaṭṭhakathāya ca abhidhammāvatāraṭṭhakathāya ca vinayavinicchayaṭṭhakathāya ca kārako ācariyabuddhadattatthero coḷaraṭṭhe tambapaṇṇinadiyaṃ uraganagare jāto ācariyabuddhaghosena ekakāliko ca. Paramatthavinicchaya-nāmarūpapariccheda-abhidhammatthasaṅgahānaṃ kārako ācariyaanuruddhatthero[ekacce pana vadanti-paramatthavinicchayakārako eko, nāmarūpaparicchedaabhidhammatthasaṅgahānaṃ kārako ekoti dve anuruddhattherāti]kañcivararaṭṭhe kāverinagarajātiko. Khuddakanikāyapariyāpannaudānādipāḷiyā saṃvaṇṇanābhūtāya paramatthadīpaniyā kārako ācariyadhammapālattheropi dakkhiṇaindiyaraṭṭhe kañcipurajātiko. Tathevāyampīti veditabbo. Vuttañhi manorathapūraṇiyā nāma aṅguttaraṭṭhakathāya nigamane –

‘‘Āyācito sumatinā, therena bhadantajotipālena;

Kañcipurādīsu mayā, pubbe saddhiṃ vasantenā’’ti.


我来为您翻译这段巴利文：
虽然知道他们的思想和名字，但在自己的注释书中不提及，这是因为他们属于不同部派。事实上，马鸣（约佛历570-670年间）属于从上座部分裂出的十一个部派中的说一切有部，龙树则属于由大众部、制多山部等发展而来的大乘部派。而大寺派从最初开始就为了不与其他部派的教义混杂，极其谨慎地护持自己的经藏，这位阿阇黎觉音也是其中一员。正如在他著作的结语中所说："作为大寺派传承的庄严者"。因此应当理解："阿阇黎觉音虽然知道他们的思想，但为了不与其他部派的教义混杂，在自己的著作中没有提及。"
至此，关于《大史》所说"菩提道场附近，出生婆罗门青年"等文句，达摩难陀·拘睒弥所说的贬低阿阇黎觉音的言论，已经被证明是毫无根据的。然而，"阿阇黎觉音出生在菩提道场附近"这一说法，除了《大史》的记载外，找不到确凿的证据，而《觉音传》中所说的内容也是依据《大史》而作，因此不能作为确凿的证据。
缅甸说考证
一些缅甸人说："阿阇黎觉音从缅甸的萨通城前往锡兰岛，编撰了概要注释书。"达摩难陀认可此说并说："这也稍有道理，我相信'觉音是南印度帝朗伽那人'，因为许多帝朗伽那人迁居到缅甸和印度支那，'特林'这个称呼也是由帝朗伽那这个词演变而来。同样也可以认为'觉音在完成注释书后从锡兰岛去缅甸，晚年定居在那里'，因为他的著作在缅甸比在锡兰保存得更好。"
南印度说考证
许多现代学者如达摩难陀等人认为"阿阇黎觉音长老是南印度人"。这里的理由是：大多数注释书和复注书的作者长老都是南印度人。比如《佛种姓注》、《入阿毗达摩注》和《律藏决疑注》的作者佛授长老生于朱罗国（今泰米尔纳德邦）丹巴般尼河畔的蛇城，与阿阇黎觉音同时代。《胜义抉择》、《名色分别》和《阿毗达摩概要》的作者阿奴卢塔长老[一些人说：《胜义抉择》的作者是一位，《名色分别》和《阿毗达摩概要》的作者是另一位，即有两位阿奴卢塔长老]生于甘支婆罗国（今泰米尔纳德邦）的迦韦利城。小部经典中优陀那等经的注释书《胜义灯》的作者法护长老也生于南印度的甘契城（今泰米尔纳德邦）。应知此人（觉音）也是如此。正如在《满足希求》即《增支部注》的结语中所说：
"应贤善智者之请，
贤者乔帝波罗长老；
昔日我与彼共住，
甘契等诸多城邑。"


Ettha ca kañcipuraṃ nāma madarasanagarassa īsakaṃ pacchimanissite dakkhiṇadisābhāge pañcacattālīsamilappamāṇe padese idāni kañjīvara iti voharitanagarameva.

Tathā papañcasūdaniyā nāma majjhimaṭṭhakathāya nigamanepi –

‘‘Āyācito sumatinā, therena buddhamittena;

Pubbe mayūradūta [mayūrarūpa (sī.), mayūrasutta (syā.)] paṭṭanamhi saddhiṃ vasantenā’’ti – vuttaṃ.

Ettha ca mayūradūtapaṭṭanaṃ nāma idāni madarasanagarasamīpe milapora iti voharitaṭṭhānanti porāṇappavattigavesīhi vuttaṃ.

Imāhi pana nigamanagāthāhi dakkhiṇaindiyaraṭṭheyeva nivutthapubbataṃ pakāseti, bodhimaṇḍasamīpe vā, marammaraṭṭhe vā nivutthapubbatāya pakāsanañca na dissati. Tena ācariyabuddhaghoso dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko na hotīti na sakkā paṭikkhipituṃ.

Samantapāsādikāyampi vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 13) ācariyena evaṃ vuttaṃ –

‘‘Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘aparikkhitte pamukhe anāpattīti bhūmiyaṃ vinā jagatiyā pamukhaṃ sandhāya kathita’nti vuttaṃ, taṃ andhakaraṭṭhe pāṭekkasannivesā ekacchadanā gabbhapāḷiyo sandhāya vutta’’nti.

Iminā pana vacanena ‘‘andhakaṭṭhakathā andhakaraṭṭhikehi therehi katā’’ti pākaṭā hoti, ācariyabuddhaghosopi ca andhakaṭṭhakathāya sandhāyabhāsitampi tandesikagabbhapāḷisannivesākārampi suṭṭhu jānāti, tasmā tandesiko na hotīti na sakkā vattunti.

Tathā imassapi visuddhimaggassa nigamane – ‘‘moraṇḍakheṭakavattabbenā’’ti vuttaṃ. Ettha ca kheṭoti padassa gāmoti vā, jānapadānaṃ kassakānaṃ nivāsoti vā, khuddakanagaranti vā tayo atthā sakkatābhidhāne pakāsitā, dakkhiṇaindiyaraṭṭhesu ca yāvajjatanāpi gāmo kheḍāti voharīyati. Tasmā moraṇḍavhaye kheṭe jāto moraṇḍakheṭako, moraṇḍakheṭako iti vattabbo moraṇḍakheṭakavattabbo, tena moraṇḍakheṭakavattabbenāti vacanatthaṃ katvā ‘‘moraṇḍagāme jātoti vattabbena therenā’’ti attho gahetabbo. Idāni pana dakkhiṇaindiyaraṭṭhe guntājanapade nāgārajunakoṇḍato ekapaṇṇāsamilamatte (51) amaravatito ca aṭṭhapaṇṇāsamilamatte (58) padese kotanemalipurīti ca gundalapallīti ca voharitaṃ ṭhānadvayamatthi, tattha ca bahūni buddhasāsanikaporāṇasantakāni diṭṭhāni, nemalīti telaguvohāro ca morassa, gundalu iti ca aṇḍassa, tasmā taṃ ṭhānadvayameva pubbe moraṇḍakheṭoti voharito ācariyabuddhaghosassa jātigāmo bhaveyyāti porāṇaṭṭhānagavesīhi gahito. Yasmā panetaṃ ‘‘moraṇḍakheṭakavattabbenā’’ti padaṃ ‘‘moraṇḍagāmajātenā’’ti padaṃ viya pāḷinayānucchavikaṃ na hoti, aññehi ca bahūhi visesanapadehi ekato aṭṭhatvā visesyapadassa pacchato visuṃ ṭhitaṃ, āgamaṭṭhakathādīsu ca na dissati, tasmā etaṃ kenaci taṃkālikena ācariyassa jātiṭṭhānaṃ sañjānantena pakkhittaṃ viya dissatīti.

Imesu pana tīsu ‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jātoti ca marammaraṭṭhikoti ca dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko’’ti ca vuttavacanesu pacchimameva balavataraṃ hoti ācariyasseva vacananissitattā, tasmā tadeva nissāya ācariyabuddhaghosattherassa uppatti evaṃ veditabbā.


我来为您翻译这段巴利文：
这里的甘契城，就是现在在马德拉斯城（今钦奈）西南方向约四十五英里处，现称为康吉瓦拉姆的城市。
同样在《破除疑障》即《中部注》的结语中也说：
"应贤善智者之请，
长老佛陀弥多；
昔日共住于，
孔雀使港城。"
这里的孔雀使港城，据古迹研究者说就是现今马德拉斯城（今钦奈）附近称为迈拉坡尔的地方。
从这些结语偈颂中显示他曾居住在南印度，而没有显示他曾住在菩提道场附近或缅甸。因此，不能否认阿阇黎觉音是南印度人。
在《一切欢喜》即《律藏注》（3，13）中阿阇黎也这样说：
"安达迦注中说'在未围墙的前廊无犯，是指地上没有基台的前廊而言'，这是针对安达迦国特殊的建筑形式，即房间排列在同一屋顶下而说的。"
从这段话中可知"安达迦注是由安达迦国的长老们所造"，而且阿阇黎觉音对安达迦注所指涉的意思和当地房间排列的形式都很了解，因此不能说他不是那个地方的人。
同样在这部《清净道论》的结语中说："应称为摩兰达刹人。"这里的"刹"字在梵语词典中解释有三个意思：村庄、农民聚居地或小城。在南印度直到今天，村庄还被称为"刹陀"。因此，摩兰达刹人意为生于摩兰达村的人，"应称为摩兰达刹人"这句话应理解为"应称为生于摩兰达村的长老"。现在在南印度衮达地区，在龙树丘（今安得拉邦）以北五十一英里处和阿马拉瓦蒂以北五十八英里处，有两个地方分别称为科塔尼马利普里和衮达拉帕利，那里发现了许多佛教古迹。"尼马利"是油的别称，也指孔雀，"衮达卢"则指蛋，因此古迹研究者认为这两个地方之一可能就是过去称为摩兰达刹、阿阇黎觉音的出生地。但是因为"摩兰达刹人"这个词不像"摩兰达村人"那样符合巴利语用法，而且它与其他修饰语不同，是单独放在被修饰词后面的，在经注等处也看不到，所以这似乎是某个了解阿阇黎出生地的当时人所加入的。
在这三种说法中，即"阿阇黎觉音生于菩提道场附近"、"是缅甸人"和"是南印度人"，最后一种说法最有力，因为它是基于阿阇黎自己的话。因此，应依据这一点来了解阿阇黎觉音长老的出身。


Ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhuppatti

Ācariyabuddhaghoso dasame buddhavassasatake (901-1000-bu-va) dakkhiṇaindiyaraṭṭhe moraṇḍagāme brāhmaṇakule jāto, so tīsu vedesu ceva sabbavijjāsippaganthesu ca pāraṅgato hutvā buddhasāsanadhammaṃ sutvā tampi uggaṇhitukāmo tasmiṃyeva dakkhiṇaindiyaraṭṭhe ekasmiṃ theravādikavihāre mahāvihāravāsīnaṃ revatattherappamukhānaṃ bhikkhūnaṃ santike pabbajjañceva upasampadañca gaṇhitvā piṭakattayapāḷimuggaṇhi. So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhantoyeva aññāsi ‘‘ayamekāyanamaggo dassanavisuddhiyā nibbānasacchikiriyāyā’’ti. Ācariyupajjhāyā ca tassa visiṭṭhañāṇappabhāvasampannabhāvaṃ ñatvā ‘‘imassa buddhasāsane kittighoso buddhassa viya pavattissatī’’ti sampassamānā ‘‘buddhaghoso’’ti nāmamakaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyenā’’ti.

So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhitvā madarasa nagarasamīpaṭṭhānabhūte mayūradūtapaṭṭanamhi ca kañcipurādīsu ca vasanto andhakaṭṭhakathāya paricayaṃ katvā tāya asantuṭṭhacitto sīhaḷaṭṭhakathāsupi paricayaṃ kātukāmo tā ca pāḷibhāsamāropetvā abhinavīkātumāsīsanto sīhaḷadīpamagamāsi. Tasmiñca kāle sīhaḷadīpe mahānāmo nāma rājā rajjaṃ kāreti, so ca rājā abhayagirivāsīsu pasanno teyeva visesato paggaṇhāti.

Ekacce pana ādhunikā vicakkhaṇā evaṃ vadanti ‘‘ācariyabuddhaghosassa sīhaḷadīpāgamanena sirimeghavaṇṇarājakālato (846-bu-va) puretaraṃyeva bhavitabba’’nti. Idañca nesaṃ kāraṇaṃ, tassa rañño navavassakāle (855-bu-va) buddhassa dāṭhādhātukaliṅgaraṭṭhato sīhaḷadīpamānītā, tato paṭṭhāya sīhaḷarājāno anusaṃvaccharaṃ mahantaṃ dhātupūjāussavaṃ karonti. Yadi ca ācariyabuddhaghoso tato pacchā sīhaḷadīpamāgaccheyya, tampi pāsādikaṃ mahussavaṃ disvā attano ganthesu pakāseyya yathā phāhiyaṃ nāma cinabhikkhu mahānāmarājakāle (953-975-bu-va) taṃ disvā attano addhānakkamakathāyaṃ pakāsesi, na pana ācariyassa ganthesu taṃpakāsanā dissati, tenetaṃ ñāyati ‘‘ācariyabuddhaghoso dāṭhādhātusampattakālato (855-bu-va) puretaraṃyeva sīhaḷadīpamāgantvā aṭṭhakathāyo akāsī’’ti. Taṃ pana na daḷhakāraṇaṃ hoti, tipiṭakapāḷiyā hi atthasaṃvaṇṇanāya yaṃ vā taṃ vā attano paccakkhadiṭṭhaṃ pakāsetabbaṃ na hoti, na ca atthasaṃvaṇṇanā addhānakkamakathāsadisā. Kiñca bhiyyo, samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ dīpavaṃsatopi kiñci ānetvā pakāsitaṃ, dīpavaṃse ca yāva mahāsenarājakālā (819-845-bu-va) pavatti pakāsitāti sirimeghavaṇṇarājakālato (845-873-bu-va) pubbe dīpavaṃsoyeva likhito na bhaveyya. Yadi ca aṭṭhakathāyo tato pubbeyeva katā bhaveyyuṃ, kathaṃ tattha dīpavaṃso sakkā pakāsetunti.

Ācariyabuddhaghoso pana sīhaḷadīpaṃ pattakāle (965-bu-va) mahāvihārameva gantvā tattha sīhaḷamahātherānaṃ santike sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇi. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ –

‘‘Mahāaṭṭhakathañceva, mahāpaccarimeva ca;

Kurundiñcāti tissopi, sīhaḷaṭṭhakathā imā.

Buddhamittoti nāmena, vissutassa yasassino;

Vinayaññussa dhīrassa, sutvā therassa santike’’ti [pari. aṭṭha. nigamanakathā].


我来为您翻译这段巴利文：
阿阇黎觉音长老传记
阿阇黎觉音生于佛历第十世纪（佛历901-1000年）南印度摩兰达村的婆罗门家庭，他精通三吠陀和一切学艺论著。听闻佛法后想要学习，就在南印度的一座上座部寺院中，在以瑞瓦塔长老为首的大寺派比丘们座下受戒出家，学习三藏经文。他在学习三藏经文时就明白"这是清净见解、证悟涅槃的唯一道路"。老师们认识到他具有殊胜的智慧光明，想着"他在佛教中的声誉将如佛陀一般传扬"，便给他取名"佛音"（觉音）。因此说"以师长们所取的名号"。
他这样学习了三藏经文后，住在马德拉斯城（今钦奈）附近的孔雀使港和甘契城等地，研究了安达迦注。因对此不满意，想要研究锡兰注释书，并希望将其译成巴利语和重新编撰，便前往锡兰岛。当时锡兰岛由名为摩诃那摩的国王统治，这位国王信仰无畏山寺派，特别支持他们。
一些现代学者这样说："阿阇黎觉音到达锡兰岛应该在斯里美伽瓦那王时期（佛历846年）之前。"他们的理由是：在该国王在位第九年（佛历855年），佛牙舍利从羯陵伽国（今奥里萨邦）被带到锡兰岛，从此锡兰国王每年都举行盛大的舍利供养节。如果阿阇黎觉音是在那之后到达锡兰岛，他应该会在自己的著作中描述这庄严的大节，就像中国比丘法显在摩诃那摩王时期（佛历953-975年）看到后在他的游历记中描述那样。但在阿阇黎的著作中没有看到这种描述，由此可知"阿阇黎觉音在佛牙舍利到达（佛历855年）之前就来到锡兰岛编撰注释书"。但这不是确凿的理由，因为对三藏经文的义理解释不必描述自己亲眼所见的事物，义理解释与游历记不同。而且，在《一切欢喜》即《律藏注》中引用了一些《岛史》的内容，《岛史》记载了直到摩诃西那王时期（佛历819-845年）的历史，这表明《岛史》不可能在斯里美伽瓦那王时期（佛历845-873年）之前就写成。如果注释书是在那之前完成的，怎么可能在其中引用《岛史》呢？
阿阇黎觉音到达锡兰岛时（佛历965年）直接前往大寺，在那里向锡兰大长老们学习锡兰注释书。正如《一切欢喜》中所说：
"大注与大奥义，
俱卢提三注释，
此等锡兰注，
从名闻具德，
持律智者所，
佛友长老处，
亲闻而领受。"[《律藏》注结语]


Iminā pana aṭṭhakathāvacanena mahāaṭṭhakathādīnaṃ tissannaṃyeva aṭṭhakathānaṃ sutabhāvo dassito. Samantapāsādikāyaṃ pana saṅkhepaandhakaṭṭhakathānampi vinicchayo dassitoyeva, kasmā pana tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike na sutāti? Tāsu hi andhakaṭṭhakathā tāva andhakaraṭṭhikabhāvato, kataparicayabhāvato ca na sutāti pākaṭoyevāyamattho. Saṅkhepaṭṭhakathā pana mahāpaccariṭṭhakathāya saṃkhittamattabhāvato na sutāti veditabbā. Tathā hi vajirabuddhiṭīkāyaṃ ganthārambhasaṃvaṇṇanāyaṃ [vijira. ṭī. ganthārambhakathāvaṇṇanā] cūḷapaccariṭṭhakathāandhakaṭṭhakathānampi ādi-saddena saṅgahitabhāvo vutto, sāratthadīpanī-vimativinodanīṭīkāsu [sārattha. ṭī. 1.92 pācittiyakaṇḍa; vi. vi. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā] pana andhakasaṅkhepaṭṭhakathānaṃ saṅgahitabhāvo vutto, samantapāsādikāyañca cūḷapaccarīti nāmaṃ kuhiñcipi na dissati, mahāṭṭhakathā mahāpaccarī kurundī andhakasaṅkhepaṭṭhakathāti imāniyeva nāmāni dissanti, bahūsu ca ṭhānesu ‘‘saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpaccariyañca vutta’’ntiādinā [pārā. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
通过这段注释书的文字显示只听闻了大注等三部注释书。但在《一切欢喜》中也显示了简要注和安达迦注的判定，为什么阿阇黎没有向锡兰长老们听闻这些呢？关于安达迦注，因为它属于安达迦国，且已经熟悉过，所以没有听闻，这是很明显的。简要注应当理解为因为它只是大奥义注的缩略本而未听闻。正如在《金刚觉复注》的著作开端解释中[金刚觉复注·著作开端义释]说明小奥义注和安达迦注也包含在"等"字之中，而在《精义灯》和《除疑》复注中[精义灯复注1.92波逸提篇；除疑复注1.著作开端义释]则说明包含了安达迦注和简要注。在《一切欢喜》中完全看不到"小奥义注"这个名称，只看到大注、大奥义注、俱卢提注、安达迦注和简要注这些名称，而且在许多地方都说"在简要注和大奥义注中说"等等[波罗夷注。

1.94] dvinnampi samānavinicchayo dassito. Tasmā vajirabuddhiyaṃ cūḷapaccarīti vuttaṭṭhakathā mahāpaccarito uddharitvā saṅkhepena kataṭṭhakathā bhaveyya, sā ca saṅkhepena katattā saṅkhepaṭṭhakathā nāma jātā bhaveyya. Evañca sati mahāpaccariyā sutāya sāpi sutāyeva hotīti na sā ācariyena sutāti veditabbā.

Evaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇantasseva ācariyabuddhaghosassa tikkhagambhīrajavanañāṇappabhāvavisesasampannabhāvañca paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitasīlācārajjavamaddavādiguṇasamudaya- samuditabhāvañca sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthapaññāveyyatti- yasamannāgatabhāvañca anekasatthantarocitasaṃvaṇṇanānayasukovidabhāvañca ñatvā taṃsavanakiccapariniṭṭhitakāle saṅghapālādayo therā taṃ visuddhimaggādiganthānaṃ karaṇatthāya visuṃ visuṃ āyāciṃsu. Ettha ca ācariyassa yathāvuttaguṇehi sampannabhāvo attano vacaneneva pākaṭo. Vuttañhi attano ganthanigamanesu –

‘‘Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatenā’’tiādi.

Tattha sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthenāti padena ācariyabuddhaghosatthero mahāvihāravāsīnaṃ visuddhattheravādīnaṃ desanānayasaṅkhāte sakasamaye ca mahāsaṅghikādimahāyānikapariyosānānaṃ nikāyantarabhūtānaṃ paresaṃ piṭakaganthantaravādanayasaṅkhāte parasamaye ca tathā taṃkālikaaññatitthiyasamaṇabrāhmaṇānaṃ vedattayādisaṅkhāte parasamaye ca kovido, tesaṃ sakasamayaparasamayānaṃ durogāhadubbodhatthasaṅkhāte gahanaṭṭhānepi ca ogāhituṃ samatthoti dīpeti. Paññāveyyattiyasamannāgatoti padena ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāyo saṅkhipituñca paṭisaṅkharituñca samatthoti dīpetīti veditabbo.

Āyācanakāraṇaṃ

Kasmā pana te taṃ āyāciṃsūti? Vuccate, mahāvihāravāsino hi āditoyeva paṭṭhāya piṭakattayaṃ yathā tīsu saṅgītīsu pāḷibhāsāya saṅgītaṃ, yathā ca vaṭṭagāmaṇirājakāle (455-467-bu-va) potthakesu āropitaṃ, tathā porāṇaṃ pāḷipiṭakameva uggaṇhanti ceva vācenti ca, na sakkatāropitapiṭakaṃ. Aṭṭhakathāyo ca tivassasatamattato pure katā. Tathā hi aṭṭhakathāsu vasabharājakālato (609-653-bu-0) pacchā sīhaḷikattherānañceva aññesañca vatthu na dissati ṭhapetvā mahāsenarājavatthuṃ [pārā. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
[1.94]显示两者有相同的判定。因此在《金刚觉》中提到的小奥义注应该是从大奥义注中摘录而成的简略注释书，因为简略而被称为简要注。如此，当听闻了大奥义注时，这也相当于已经听闻了简要注，所以应知阿阇黎没有专门听闻简要注。
当阿阇黎觉音这样听闻锡兰注释书时，僧伽波罗等长老们认识到他具备敏锐深邃的智慧光明，具足最清净的信心、智慧、精进所庄严的戒行、正直、柔和等功德之集，具备能通达自宗与他宗深奥之处的智慧能力，精通多种论著的注释方法，在他完成听闻任务时，分别请求他造《清净道论》等著作。这里阿阇黎具备上述功德，从他自己的话中就很明显。正如在他著作的结语中说：
"具足最清净的信心、智慧、精进所庄严，具备戒行、正直、柔和等功德之集，能通达自宗与他宗深奥之处，具备智慧能力"等等。
其中"能通达自宗与他宗深奥之处"这句话表明阿阇黎觉音长老精通大寺派清净上座部教法所说的自宗，以及大众部等乃至大乘等其他部派的经藏论著教法所说的他宗，还有当时其他外道沙门婆罗门的三吠陀等所说的他宗，也能深入理解这些自宗他宗中难以通达、难以理解的深奥之处。"具备智慧能力"这句话应理解为表明阿阇黎觉音长老能够缩略和重新整理古代注释书。
请求的原因
为什么他们要请求他呢？我来说明：大寺派从最初开始就只学习和教授如三次结集时用巴利语结集，以及在瓦陀伽马尼王时期（佛历455-467年）写入贝叶的古老巴利三藏，而不用梵语写成的三藏。注释书则是在三百多年前造的。因此在注释书中看不到瓦萨巴王时期（佛历609-653年）之后锡兰长老们和其他人的事迹，除了摩诃西那王的事迹[波罗夷注。

2.236-237], yāva ācariyabuddhaghosakālāpi ca tā eva porāṇaṭṭhakathāyo atthi na abhinavīkatā. Tena tesaṃ piṭakesu yebhuyyena janā paricayaṃ kātuṃ asañjātābhilāsā honti asañjātussāhā. Dīpantaresu ca attano piṭakaṃ pattharāpetuṃ na sakkonti aṭṭhakathānaṃ dīpabhāsāya abhisaṅkhatattā. Abhayagirivāsino pana vaṭṭagāmaṇirājakālato paṭṭhāya sakkatabhāsāropitaṃ dhammarucinikāyādipiṭakampi mahāyānapiṭakampi navaṃ navaṃ pariyāpuṇanti ceva vācenti ca, tena tesaṃ piṭakesu yebhuyyena janā paricayaṃ kātuṃ sañjātābhilāsā honti sañjātussāhā, navaṃ navameva hi sattā piyāyanti. Tatoyeva te dīpantaresupi attano vādaṃ pattharāpetuṃ sakkonti. Tasmā te mahāvihāravāsino therā attano sīhaḷaṭṭhakathāyo pāḷibhāsāya abhisaṅkharitukāmā tathā kātuṃ samatthaṃ ācariyabuddhaghosattherassa ñāṇappabhāvavisesaṃ yathāvuttaguṇasampannabhāvañca ñatvā āyāciṃsūti veditabbaṃ.

Visuddhimaggassa karaṇaṃ

Tesu tāva visuddhimaggaṃ ācariyabuddhaghoso saṅghapālattherena ajjhesito mahāvihārassa dakkhiṇabhāge padhānaghare mahānigamassāmino pāsāde [pari. aṭṭha. nigamanakathā] vasanto akāsi. Ettāvatā ca ‘‘so panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato’’ti imesaṃ pañhānamattho vitthārena vibhāvito hoti.

Idāni kimatthaṃ katotiādīnaṃ pañhānamatthaṃ pakāsayissāma. Tattha kimatthaṃ katoti etassa pana pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Kathaṃ?

‘‘Sudullabhaṃ labhitvāna, pabbajjaṃ jinasāsane;

Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ, ujuṃ maggaṃ visuddhiyā.

Yathābhūtaṃ ajānantā, suddhikāmāpi ye idha;

Visuddhiṃ nādhigacchanti, vāyamantāpi yogino.

Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ, suvisuddhavinicchayaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ.

Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ, taṃ me sakkacca bhāsato;

Visuddhikāmā sabbepi, nisāmayatha sādhavo’’ti [visuddhi. 1.2].

Tasmā esa visuddhimaggo visuddhisaṅkhātanibbānakāmānaṃ sādhujanānaṃ sīlasamādhipaññāsaṅkhātassa visuddhimaggassa yāthāvato jānanatthāya katoti padhānappayojanavasena veditabbo. Appadhānappayojanavasena pana catūsu āgamaṭṭhakathāsu ganthasallahukabhāvatthāyapi katoti veditabbo. Tathā hi vuttaṃ āgamaṭṭhakathāsu –

‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;

Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ;

Icceva me kato’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā].

Tannissayo

Kiṃ nissāya katoti etassapi pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Vuttañhi ettha ganthārambhe –

‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissita’’nti [visuddhi. 1.2].

Tathā nigamanepi –

‘‘Tesaṃ sīlādibhedānaṃ, atthānaṃ yo vinicchayo;

Pañcannampi nikāyānaṃ, vutto aṭṭhakathānaye.

Samāharitvā taṃ sabbaṃ, yebhuyyena sanicchayo;

Sabbasaṅkaradosehi, mutto yasmā pakāsito’’ti [dī. ni. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
2.236-237]。直到阿阇黎觉音时期，仍然只有那些古代注释书，没有新编的注释书。因此大多数人对经藏失去了学习的兴趣和热情。他们也不能在其他岛屿传播自己的经藏，因为注释书是用锡兰语写成的。而无畏山寺派从瓦陀伽马尼王时期开始，就不断学习和教授用梵语写成的法欢喜部等经藏和大乘经藏，因此大多数人对经藏产生了学习的兴趣和热情，因为众生总是喜欢新的东西。所以他们也能在其他岛屿传播自己的教法。因此应知那些大寺派长老们想要将自己的锡兰注释书译成巴利语，认识到阿阇黎觉音长老具有特殊的智慧光明和上述功德，能够胜任这项工作，所以请求他。
造《清净道论》
首先，阿阇黎觉音应僧伽波罗长老的请求，住在大寺南面精舍的大商主楼阁中造《清净道论》。至此，"这部《清净道论》是谁造的，何时造的，在哪里造的，为何造的"这些问题的答案已经详细说明了。
现在我们要说明"为什么目的而造"等问题的答案。其中"为什么目的而造"这个问题的答案已由阿阇黎自己说明。如何说明？
"已得难得事，出家佛教中；
戒等集安稳，清净直道上。
此处诸瑜伽，虽欲求清净；
如实不能知，勤修不能证。
为彼生欢喜，清净有定论；
依大寺派法，说教之方法。
我将说清道，愿诸善净人；
欲求于清净，恭敬善听闻。"[清净道论1.2]
因此应知这部《清净道论》主要是为了让希求清净即涅槃的善人如实了知戒定慧等清净之道而造。次要目的是为了使四部《阿含经注》的篇幅简略。如《阿含经注》中所说：
"《清净道论》立于四阿含中央，
将依其所说，显明诸义理，
是故我造此。"[长部注1.著作开端]
所依
"依何而造"这个问题的答案也已由阿阇黎自己说明。如在著作开端说：
"依大寺派法，说教之方法。"[清净道论1.2]
同样在结语中也说：
"对彼戒等诸，义理所判定；
五部注疏中，所说解释法。
摄彼一切义，多以有定论；
远离诸混杂，过失而显明。"[长部注。

1.ganthārambhakathā].

Iminā pana vacanena ayamattho pākaṭo hoti – ‘‘visuddhimaggaṃ kurumāno ācariyo mahāvihāravāsīnaṃ desanānayasaṅkhātā pañcannampi nikāyānaṃ porāṇaṭṭhakathāyo nissāya tāsu vuttaṃ gahetabbaṃ sabbaṃ vinicchayaṃ samāharitvā akāsī’’ti. Tasmā yā yā ettha padavaṇṇanā vā vinicchayo vā sādhakavatthu vā dassīyati, taṃ sabbaṃ tassa tassa niddhāritapāḷipadassanikāyasaṃvaṇṇanābhūtāya porāṇasīhaḷaṭṭhakathāto ānetvā bhāsāparivattanavaseneva dassitanti veditabbaṃ. Ayampi hi visuddhimaggo na kevalaṃ attano ñāṇappabhāvena kato, visuṃ pakaraṇabhāvena ca, atha kho catunnampi āgamaṭṭhakathānaṃ avayavabhāveneva kato. Vuttañhi tāsaṃ nigamane –

‘‘Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;

Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.

Tasmā tena sahāyaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;

Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hotī’’tiādi [dī. ni. aṭṭha. 3.nigamanakathā].

Yā pana visuddhimagge maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddese ‘‘ayaṃ tāva visuddhikathāyaṃ nayo. Ariyavaṃsakathāyaṃ panā’’tiādinā [visuddhi. 2.717] dve kathā vuttā, tāpi mahāvihāravāsīnaṃ desanānaye antogadhā imassa visuddhimaggassa nissayāyevāti veditabbāti.

Takkaraṇappakāro

Kena pakārena katoti ettha anantarapañhe vuttappakāreneva kato. Tathā hi ācariyo saṃyuttanikāyato

‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti [saṃ. ni. 1.23] –

Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tattha padhānavasena vuttā sīlasamādhipaññāyo visuṃ visuṃ vitthārato vibhajitvā akāsi. Evaṃ kurumāno ca pañcahipi nikāyehi sīlasamādhipaññāpaṭisaṃyuttāni suttapadāni uddharitvā tesaṃ atthañca sīhaḷaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanavasena dassetvā tāsu vuttāni sīhaḷikavatthūni ca vinicchaye ca pakāsesi. Visesato pana tasmiṃ kāle pākaṭā sakasamayaviruddhā samayantarā ca bahūsu ṭhānesu dassetvā sahetukaṃ paṭikkhittā. Kathaṃ?

Tattha hi cariyāvaṇṇanāyaṃ ‘‘tatra purimā tāva tisso cariyā pubbāciṇṇanidānā dhātudosanidānā cāti ekacce vadanti. Pubbe kira iṭṭhappayogasubhakammabahulo rāgacarito hoti, saggā vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe chedanavadhabandhanaverakammabahulo dosacarito hoti, nirayanāgayonīhi vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe majjapānabahulo sutaparipucchāvihīno ca mohacarito hoti, tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti evaṃ pubbāciṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ ussannattā puggalo mohacarito hoti pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca. Itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā dosacarito. Sabbāsaṃ samattā pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti. Vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito. Vātādhiko rāgacaritoti evaṃ dhātudosanidānāti vadantī’’ti ekaccevādaṃ dassetvā so ‘‘tattha yasmā pubbe iṭṭhappayogasubhakammabahulāpi saggā cavitvā idhūpapannāpi ca na sabbe rāgacaritāneva honti, na itare vā dosamohacaritā. Evaṃ dhātūnañca yathāvutteneva nayena ussadaniyamo nāma natthi. Dosaniyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi ca pubbāparaviruddhameva. Tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacana’’nti [visuddhi. 

我来为您翻译这段巴利文：
1.著作开端]。
从这段话中明显可知："阿阇黎造《清净道论》时依据大寺派教法，即依据五部经的古代注释书，汇集其中所说的一切判定而造。"因此应知这里所显示的任何词义解释、判定或证明事例，都是从解释各经典确定的巴利文的古代锡兰注释书中引来，只是转译语言而已。这部《清净道论》不仅是凭自己的智慧光明所造，也不仅是作为独立的著作，而且是作为四部《阿含经注》的组成部分而造。如在它们的结语中说：
"《清净道》约有，五十九诵品；
为显明义理，已造阿含注。
故此注释书，连同清净道；
诵品总数目，一百四十成。"等等[长部注3.结语]。
而在《清净道论》道非道智见清净的解说中说"这是清净论中的方法，在圣种论中"等[清净道论2.717]提到的两种论述，也应知是包含在大寺派的教法中，正是这部《清净道论》的依据。
造作方式
关于"以何方式造"这个问题，是按前一问题所说的方式造的。即阿阇黎首先引用《相应部》中：
"有慧人立戒，修习心与慧；
精进具觉知，比丘解此结。"[相应部1.23]
这个偈颂，然后详细分别解说其中主要说的戒定慧。在这样做时，他从五部经中引用与戒定慧相关的经文，通过转译语言显示它们在锡兰注释书中的含义，并阐明其中记载的锡兰故事和判定。特别是在许多地方显示并以理由驳斥当时流行的自宗相违和他宗的观点。如何驳斥？
在那里的行为解说中说："有人说最初三种行为是由过去习性和体液过失所致。据说过去多行悦意善业者成为贪行者，或从天界死后生于此处。过去多行杀害囚禁怨恨之业者成为瞋行者，或从地狱龙界死后生于此处。过去多饮酒不闻不问者成为痴行者，或从畜生界死后生于此处，如是说由过去习性所致。由于两界增盛，即地界和水界增盛，此人成为痴行者。其余两界增盛则成为瞋行者。四界平等则成为贪行者。在过失中，痰多者成为贪行者，风多者成为痴行者。或说痰多者成为痴行者，风多者成为贪行者，如是说由体液过失所致。"显示了某些人的这种说法后，他说"因为过去多行悦意善业者和从天界死后生于此处者，并非都是贪行者，其他瞋痴行者也是如此。体液也没有如所说那样的增盛规律。在过失规律中只说了贪痴二者，而且前后矛盾。因此这一切都是无确定的言论。"[清净道论。

1.44] paṭikkhitto. Taṃ paramatthamañjūsāya nāma visuddhimaggamahāṭīkāyaṃ ‘‘ekacceti upatissattheraṃ sandhāyāha, tena hi vimuttimagge tathā vutta’’ntiādinā vaṇṇitaṃ [visuddhi. ṭī. 1.44].

Vimuttimaggapakaraṇaṃ

Ko so vimuttimaggo nāma? Visuddhimaggo viya sīlasamādhipaññānaṃ visuṃ visuṃ vibhajitvā dīpako eko paṭipattigantho. Tattha hi –

‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā;

Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā’’ti [dī. ni. 2.186; a. ni. 

我来为您翻译这段巴利文：
1.44]所驳斥。这在名为《胜义宝函》的《清净道论大复注》中解释说："某些人是指优波底沙长老，因为他在《解脱道论》中如是说"等[清净道论复注1.44]。
《解脱道论》
什么是《解脱道论》？它是一部像《清净道论》一样分别阐明戒定慧的修行论著。其中：
"戒与定与慧，无上之解脱；
此等诸法义，具德瞿昙悟。"[长部2.186；增支部。;
provided by EasyChat

4.1] –

Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tadatthavaṇṇanāvasena sīlasamādhipaññāvimuttiyo visuṃ visuṃ vibhajitvā dīpitā. So pana gantho idāni cinaraṭṭheyeva diṭṭho, cinabhāsāya ca parivattito (1048-bu-va) saṅghapālena nāma bhikkhunā. Kena pana so kuto ca tattha ānītoti na pākaṭametaṃ. Tassa pana saṅghapālassa ācariyo guṇabhadro nāma mahāyāniko bhikkhu majjhimaindiyadesiko, so indiyaraṭṭhato cinaraṭṭhaṃ gacchanto paṭhamaṃ sīhaḷadīpaṃ gantvā tato (978-bu-va) cinaraṭṭhaṃ gato. Tadā so tena ānīto bhaveyya [vimuttimagga, visuddhimagga].

Tasmiñhi vimuttimagge pubbāciṇṇanidānadassanaṃ dhātunidānadassanañca yatheva visuddhimagge ekaccevādo, tathevāgataṃ. Dosanidānadassane pana ‘‘semhādhiko rāgacarito, pittādhiko dosacarito, vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito, vātādhiko rāgacarito’’ti tiṇṇampi rāgadosamohānaṃ dosaniyamo vutto. Ācariyabuddhaghosena diṭṭhavimuttimaggapotthake pana ‘‘pittādhiko dosacarito’’ti pāṭho ūno bhaveyya.

Aññānipi bahūni visuddhimagge paṭikkhittāni tattha vimuttimagge gahetabbabhāvena dissanti. Kathaṃ?

Sīlaniddese (1, 8-piṭṭhe) ‘‘aññe pana siraṭṭho sīlattho, sītalattho sīlatthoti evamādināpi nayenettha atthaṃ vaṇṇayantī’’ti paṭikkhitto atthopi tattha gahetabbabhāvena dissati.

Tathā dhutaṅganiddese (1, 78-piṭṭhe) ‘‘yesampi kusalattikavinimuttaṃ dhutaṅgaṃ, tesaṃ atthato dhutaṅgameva natthi, asantaṃ kassa dhunanato dhutaṅgaṃ nāma bhavissati, dhutaguṇe samādāya vattatīti vacanavirodhopi ca nesaṃ āpajjati, tasmā taṃ na gahetabba’’nti paṭikkhittaṃ paññattidhutaṅgampi tattha dissati. Mahāṭīkāyaṃ (1-104) pana ‘‘yesanti abhayagirivāsike sandhāyāha, te hi dhutaṅgaṃ nāma paññattīti vadantī’’ti vaṇṇitaṃ.

Tathā pathavīkasiṇaniddese (1, 144) ‘‘paṭipadāvisuddhi nāma sasambhāriko upacāro, upekkhānubrūhanā nāma appanā, sampahaṃsanā nāma paccavekkhaṇāti evameke vaṇṇayantī’’tiādinā paṭikkhittaekevādopi tattha dissati. Mahāṭīkāyaṃ (1, 172) pana ‘‘eketi abhayagirivāsino’’ti vaṇṇitaṃ.

Tathā khandhaniddese (2, 80-piṭṭhe) ‘‘balarūpaṃ sambhavarūpaṃ jātirūpaṃ rogarūpaṃ ekaccānaṃ matena middharūpa’’nti evaṃ aññānipi rūpāni āharitvā porāṇaṭṭhakathāyaṃ tesaṃ paṭikkhittabhāvo pakāsito. Mahāṭīkāyaṃ ‘‘ekaccānanti abhayagirivāsīna’’nti vaṇṇitaṃ. Tesu jātirūpaṃ middharūpañca vimuttimagge dassitaṃ. Na kevalaṃ dassanamattameva, atha kho middharūpassa atthibhāvopi ‘‘middhaṃ nāma tividhaṃ āhārajaṃ utujaṃ cittajañcāti. Tesu cittajameva nīvaraṇaṃ hoti, sesā pana dve arahatopi bhaveyyu’’ntiādinā sādhito.

Ettāvatā ca vimuttimagge visuddhimaggena asamānatthānaṃ vuttabhāvo ca abhayagirivāsīhi tassa ganthassa paṭiggahitabhāvo ca sakkā ñātuṃ. Aññānipi pana īdisāni asamānavacanāni bahūni tattha saṃvijjantiyeva, tāni pana sabbāni na sakkā idha dassetuṃ.

Yebhuyyena panassa karaṇappakāro visuddhimaggassa viya hoti. Yā yā hi pāḷi abhidhammavibhaṅgato vā paṭisambhidāmaggato vā aññasuttantehi vā ānetvā sādhakabhāvena visuddhimagge dassiyati, tatthapi sā sā pāḷi yebhuyyena dissateva. Tāsu kañcimattaṃ uddharitvā anuminanatthāya dassayissāma.


我来为您翻译这段巴利文：
4.1]
首先显示这个偈颂，然后依其义理解说分别阐明戒定慧解脱。这部著作现今只在中国见到，由名为僧伽波罗的比丘翻译成汉语（佛历1048年）。但是谁将它带到那里，从何处带去，这些都不清楚。那位僧伽波罗的老师是名为功德贤的大乘比丘，是中印度人，他从印度去中国时先到锡兰岛，然后（佛历978年）去了中国。或许是那时他带去的[解脱道论，清净道论]。
在那部《解脱道论》中，关于过去习性和界性的说明，和《清净道论》中某些人的说法完全一样。但在过失说明中说："痰多者为贪行者，胆多者为瞋行者，风多者为痴行者。或说痰多者为痴行者，风多者为贪行者"，这样规定了贪瞋痴三者的过失。在阿阇黎觉音所见的《解脱道论》贝叶中可能缺少了"胆多者为瞋行者"这一句。
《清净道论》中被驳斥的很多内容在《解脱道论》中都可以看到是被接受的。如何看到？
在戒的解说中（1,8页）被驳斥的"其他人则以'戒的含义是头义、清凉义'等方式解释其义"这种说法，在那里可以看到是被接受的。
同样在头陀支解说中（1,78页）被驳斥的"对那些认为头陀支超出善等三法的人来说，实际上就没有头陀支，因为没有什么可以称为去除不存在之物的头陀支，而且他们的'受持头陀功德而行'这种说法也自相矛盾，所以不应接受"的概念头陀支，在那里也可以看到。在大复注（1-104）中解释说"那些人是指无畏山寺派，他们说头陀支是概念"。
同样在地遍解说中（1,144）被驳斥的"有些人解释说：行道清净是具资具的近行定，增长舍是安止定，欢喜是观察"等某些人的说法，在那里也可以看到。在大复注（1,172）中解释说"某些人是指无畏山寺派"。
同样在蕴的解说中（2,80页）显示在古注中驳斥了"某些人的见解认为还有力色、生起色、生色、病色、昏沉色"等其他色法。大复注中解释说"某些人是指无畏山寺派"。其中生色和昏沉色在《解脱道论》中有说明。不仅仅是说明而已，还论证了昏沉色的存在："昏沉有三种：由食所生、由时节所生和由心所生。其中只有由心所生的是盖，其余两种连阿罗汉也会有"等。
由此可以知道《解脱道论》中有与《清净道论》不同的说法，以及这部著作被无畏山寺派所接受。其中还有许多类似的不同说法，但这里不能一一列举。
但其造作方式大体上与《清净道论》相似。《清净道论》中从《阿毗达摩分别论》或《无碍解道》或其他经典中引用作为证明的经文，在那里大多也可以看到。我们摘录其中一些来推测。


Yā visuddhimagge (1, 47-piṭṭhe) ‘‘pañca sīlāni pāṇātipātassa pahānaṃ sīla’’ntiādikā paṭisambhidāmaggapāḷi dassitā, sā vimuttimaggepi dissateva.

Yañca visuddhimagge (1, 137-piṭṭhe) ‘‘samādhi kāmacchandassa paṭipakkho…pe… vicāro vicikicchāyā’’ti vacanaṃ peṭake vuttanti dassitaṃ, tañca tatthapi tatheva dassetvā ‘‘tipeṭake vutta’’nti niddiṭṭhaṃ. Tipeṭaketi nāmañca peṭakopadesameva sandhāya vuttaṃ bhaveyya. Tattha hi vivicceva kāmehīti pāṭhasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘alobhassa pāripūriyā kāmehi viveko sampajjati, adosassa. Amohassa pāripūriyā akusalehi dhammehi viveko sampajjatī’’ti pāṭhassa tipeṭake vuttabhāvo dassito. So ca pāṭho peṭakopadese (262-piṭṭhe) ‘‘tattha alobhassa pāripūriyā vivitto hoti kāmehī’’tiādinā dissati.

Yathā ca visuddhimagge (1, 258-piṭṭhe) ‘‘ayampi kho bhikkhave ānāpānassatisamādhi bhāvito’’tiādikā pāḷi mahāvaggasaṃyuttakato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi.

Yathā ca visuddhimagge (1, 272-piṭṭhe) ‘‘assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato’’tiādi pāḷi ca (1, 273-piṭṭhe) kakacūpamapāḷi ca paṭisambhidāmaggato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi.

Yathā ca visuddhimagge (2, 69-piṭṭhe) ‘‘katamā cintāmayā paññā’’tiādikā ca pāḷi ‘‘tattha katamaṃ āyakosalla’’ntiādikā ca pāḷi (2, 71-piṭṭhe) ‘‘dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’tiādikā ca pāḷi abhidhammavibhaṅgato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi. Sabbāpi ca tattha vuttā ekavidhaduvidhādipaññāpabhedakathā visuddhimagge vuttakathāya yebhuyyena samānāyeva.

‘‘Yena cakkhupasādena, rūpāni manupassati;

Parittaṃ sukhumaṃ etaṃ, ūkāsirasamūpama’’nti [visuddhi. 2.436; dha. sa. aṭṭha. 596] –

Ayampi gāthā vimuttimaggepi āyasmatā sāriputtattherena bhāsitabhāveneva dassitā. Ūkāsirasamūpamanti padaṃ pana ūkāsamūpamanti tattha dissati, tañca paramparalekhakānaṃ pamādalekhamattameva siyā.

Catūsu saccesu visuddhimagge viya vacanatthato lakkhaṇato anūnādhikato kamato antogadhānaṃ pabhedato upamāto ca vinicchayo dassito, so ca yebhuyyena visuddhimaggena [visuddhi. 

我来为您翻译这段巴利文：
在《清净道论》(1,47页)中显示的"五戒是断除杀生的戒"等《无碍解道》经文，在《解脱道论》中也同样可见。
在《清净道论》(1,137页)中显示"定是贪欲的对治...寻是疑的对治"等话是在《藏论》中所说，在那里也同样显示并说明是"在三藏中说"。"三藏"这个名称应该是指《藏论指南》。因为在那里解释"远离诸欲"这段文时，显示"由圆满无贪而成就远离诸欲，由圆满无瞋、无痴而成就远离不善法"这段文是在三藏中说的。这段文在《藏论指南》(262页)中可见"其中由圆满无贪而远离诸欲"等。
如《清净道论》(1,258页)中从《相应部·大品》引用显示"诸比丘，这入出息念定修习"等经文，在那里也是如此。
如《清净道论》(1,272页)中从《无碍解道》引用显示"以念随顺入息的初中后"等经文和(1,273页)锯喻经文，在那里也是如此。
如《清净道论》(2,69页)中从《阿毗达摩分别论》引用显示"什么是思所成慧"等经文，"其中什么是得善巧"等经文，和(2,71页)"苦智是义无碍解"等经文，在那里也是如此。所有在那里说的一法二法等慧的分类说明，大体上与《清净道论》中所说的相同。
"以此眼净色，人们得见物；
微细且有限，如虱头般小。"[清净道论2.436；法聚论注596]
这个偈颂在《解脱道论》中也显示是由尊者舍利弗所说。但"如虱头般小"这个词在那里显示为"如虱般小"，这可能只是传抄者的疏忽。
对于四谛，像《清净道论》那样从词义、相、无增减、次第、所含、分类、譬喻等方面显示判定，这些大体上与《清净道论》[清净道论。;

2.530] samānoyeva.

Yathā ca visuddhimagge (2, 242-245) sammasanañāṇakathāyaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ atītādiekādasavidhena ca aniccādilakkhaṇattayena ca visuṃ visuṃ sammasananayo dassito, tatheva tatthapi. Cakkhādijarāmaraṇapariyosānesu pana dhammesu dhammavicārapariyosānānaṃ saṭṭhiyā eva dhammānaṃ aniccādilakkhaṇattayena sammasananayo tattha dassito.

Visuddhimagge pana diṭṭhivisuddhiniddese (2, 230-232-piṭṭhesu) vuttā ‘‘yamakaṃ nāmarūpañca…pe… ubho bhijjanti paccayā’’ti gāthā ca, ‘‘na cakkhuto jāyare’’tiādikā cha gāthāyo ca, ‘‘na sakena balena jāyare’’tiādikā cha gāthāyo ca vimuttimagge bhaṅgānupassanāñāṇakathāyaṃ dassitā. Tāsu appamattakoyeva pāṭhabhedo dissati.

Visuddhimagge (2, 261-2-piṭṭhesu) arūpasattakesu ariyavaṃsakathānayena vutto kalāpato ca yamakato ca sammasananayo vimuttimagge ettheva bhaṅgānupassanāñāṇakathāyaṃ dassito.

Vimuttimagge buddhānussatikathāyaṃ lokavidūti padassa atthavaṇṇanāyaṃ sattalokasaṅkhāralokavasena dveyeva lokā dassitā, na pana okāsaloko yathā visuddhimagge (1, 199-200-piṭṭhesu).

Ettāvatā ca vimuttimaggo nāma gantho kīdisoti sakkā anuminituṃ. So pana yathā na mahāvihāravāsīnaṃ gantho hoti, evaṃ mahāyānikānampi na hotiyeva theravādapiṭakameva nissāya katabhāvato. Yasmā pana tattha na kiñcipi sīhaḷadīpikaṃ nāmaṃ vā theravādo vā dissati, tasmā so sīhaḷadīpe kataganthopi na hoti. Indiyaraṭṭhikaṃ pana nāmañca vohāro ca tattha bahūsu ṭhānesu dissati, tasmā indiyaraṭṭhe kataganthova bhaveyya. Yasmā cassa peṭakopadesaṃ nissitabhāvo bahūsu ṭhānesu dissati, visesato pana middharūpassa atthibhāvo ca, arahatopi tassa atthibhāvo ca tameva nissāya dassīyati, paṭisambhidāmaggagaṇṭhipade ca peṭaketi padassa [paṭi. ma. aṭṭha. 1.

我来为您翻译这段巴利文：
2.530]是相同的。
如在《清净道论》(2,242-245)思惟智的解说中显示对五蕴以过去等十一种和无常等三相分别思惟的方法，在那里也是如此。但在那里显示对眼等直至死亡的诸法中,对法思惟等六十种法以无常等三相思惟的方法。
而在《清净道论》见清净的解说中(2,230-232页)所说的"一对名与色...都由缘而灭"等偈、"不从眼而生"等六偈、"不由自力生"等六偈,在《解脱道论》的坏随观智的解说中显示。其中只见到极少的文句差异。
在《清净道论》(2,261-2页)无色七法中依圣种论方法所说的从聚合和双对思惟的方法,在《解脱道论》的这个坏随观智的解说中显示。
在《解脱道论》佛随念的解说中解释"世间解"这个词时只显示有情世间和行世间两种世间,不像《清净道论》(1,199-200页)那样还有器世间。
由此可以推测名为《解脱道论》的著作是什么样的。它既不是大寺派的著作,也不是大乘的著作,因为是依上座部藏而造的。因为在其中看不到任何锡兰的名称或上座部的说法,所以也不是在锡兰岛造的著作。但在其中多处可见印度的名称和用语,所以应该是在印度造的著作。因为在多处可见依《藏论指南》而造,特别是依此显示昏沉色的存在以及阿罗汉也有昏沉色的存在,而在《无碍解道义注》中对"藏"这个词[无碍解道注1。;

1.36] atthavaṇṇanāyaṃ ‘‘suttantapiṭakatthāya aṭṭhakathā peṭakaṃ mahisāsakānaṃ gantho’’ti vaṇṇito. Tasmā eso vimuttimaggo mahisāsakanikāyikena kato bhaveyyāti amhākaṃ mati.

Nissayaṭṭhakathāvibhāvanā

Visuddhimaggo pana na kevalaṃ pubbe vuttappakāreneva kato, atha kho vuccamānappakārenāpi. Tathā hi ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāhi samāharitvā bhāsāparivattanavasena dassentopi yā yā atthavaṇṇanā vā vinicchayo vā saṃsayitabbo hoti, tattha tattha vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttanti vā (1, 263), vinayaṭṭhakathāsu vuttaṃ, majjhimaṭṭhakathāsu panāti vā (1, 70), aṅguttarabhāṇakāti vā (1, 72), aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayoti vā (1, 99), vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāsūti vā (1, 118), taṃ aṭṭhakathāsu paṭikkhittanti vā (1, 134), dīghabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānaṃ matanti vā, majjhimabhāṇakā icchantīti vā (1, 267), aṭṭhakathāsu vinicchayoti vā, evaṃ tāva dīghabhāṇakā, majjhimabhāṇakā panāhūti vā (1, 277), aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana…pe… ayaṃ kamo vutto, so pāḷiyā na sametīti vā (1, 309), evaṃ tāva majjhimabhāṇakā, saṃyuttabhāṇakā panāti vā (2, 62), saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttanti vā (2, 63), aṭṭhakathāyaṃ panāti vā (2, 80) evaṃ taṃtaṃatthavaṇṇanāvinicchayānaṃ nissayampi vibhāvetvā pacchimajanānaṃ uppajjamānasaṃsayaṃ vinodentoyeva te dassesi.

Tenimassa visuddhimaggassa karaṇakāle sabbāpi sīhaḷaṭṭhakathāyo ācariyassa santike santīti ca, pubbeyeva tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike sutāti ca, tāhi gahetabbaṃ sabbaṃ gahetvā ayaṃ visuddhimaggo ācariyena likhitoti ca ayamattho ativiya pākaṭo hoti. Tasmā yaṃ mahāvaṃse –

‘‘Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi sāmatthiyaṃ tavā’’tiādinā ‘‘gāthādvayameva oloketvā kiñcipi aññaṃ potthakaṃ anoloketvā ācariyabuddhaghoso visuddhimaggaṃ akāsī’’ti adhippāyena abhitthutivacanaṃ vuttaṃ, taṃ abhitthutimattamevāti veditabbaṃ.

Porāṇavacanadassanaṃ

Na kevalaṃ ācariyo aṭṭhakathāyoyeva nissayabhāvena dassesi, atha kho ‘‘porāṇā panāhū’’tiādinā porāṇānaṃ vacanampi dassesiyeva. Tadettha dvāvīsatiyā ṭhānesu diṭṭhaṃ [visuddhi. 1.15, 137, 142, 217, 252, 303; 

我来为您翻译这段巴利文：
1.36]的解释中说"《藏论》是化地部的著作，是经藏义的注释"。因此我们认为这部《解脱道论》应该是化地部的比丘所造。
依据注释书的阐明
《清净道论》不仅是按前述方式造作，也是按下述方式造作。即阿阇黎觉音长老虽然是汇集古注以转译语言方式显示，但对于哪些义理解释或判定可能引起疑问，他就在那些地方都说明"在律注中说"(1,263)，或"在律注中说，但在中部注中"(1,70)，或"增支部诵者们"(1,72)，或"依注释师们的意见判定"(1,99)，或"这在诸注中也说"(1,118)，或"这在诸注中被驳斥"(1,134)，或"这是长部诵者和相应部诵者的意见"，或"中部诵者这样认为"(1,267)，或"这是注释书的判定"，或"长部诵者如此说，而中部诵者则说"(1,277)，或"但在增支部注中...说了这个次第，这与经文不合"(1,309)，或"中部诵者如此说，而相应部诵者则"(2,62)，或"在相应部注中说"(2,63)，或"但在注释中"(2,80)等，这样显示各种义理解释判定的依据，消除后人可能产生的疑问。
因此，这清楚地表明在造《清净道论》时，阿阇黎身边有所有的锡兰注释书，或他以前就在锡兰长老们那里听闻过这些注释书，以及他取用这些注释书中应取的一切来写这部《清净道论》。所以在《大史》中：
"僧团给他偈颂二首，测试你的能力"等，意思是说"阿阇黎觉音只看了这两个偈颂，没有看任何其他书就造了《清净道论》"这种赞叹的话，应知只是赞叹而已。
显示古人的话
阿阇黎不仅显示注释书作为依据，而且也以"古人说"等方式显示古人的话。在这里可见二十二处[清净道论1.15,137,142,217,252,303;

2.581, 675-676, 689, 706, 736, 745, 746, 749,755, 778, 839]. Ke panete porāṇā nāma? Yāva catutthasaṅgītikālā saṅgītikāresu pariyāpannā vā tādisā vā mahātherāti veditabbā. Tathā hi paṭisambhidāmagge (292-3-piṭṭhesu).

‘‘Obhāse ceva ñāṇe ca, pītiyā ca vikampati…pe…

Dhammuddhaccakusalo hoti, na ca vikkhepaṃ gacchatī’’ti –

Evamāgatā gāthāyo idha (273-4-piṭṭhesu) porāṇānaṃ vacanabhāvena dassitā. Yadi cimā gāthāyo saṅgītikārehi pakkhittā bhaveyyuṃ yathā parivārapāḷiyaṃ (3-piṭṭhe) āgatā ācariyaparamparādīpikā gāthāyo, tā hi samantapāsādikāyaṃ (1, 46-piṭṭhe) porāṇavacanabhāvena dassitā, evaṃ sati teyeva saṅgītikārā porāṇāti veditabbā. Atha paṭisambhidāmaggadesakeneva bhāsitā bhaveyyuṃ, te viya garukaraṇīyā paccayikā saddhāyitabbakā mahātherā porāṇāti veditabbā. Samantapāsādikāsumaṅgalavilāsinīādīsu ‘‘porāṇā pana evaṃ vaṇṇayantī’’tiādinā vuttaṭṭhānesupi tādisāva ācariyā porāṇāti vuttā.

Vinayaṭṭhakathākaraṇaṃ

Ācariyo pana imaṃ visuddhimaggapakaraṇaṃ yathāvuttappakārena katvā aññāpi tipiṭakaṭṭhakathāyo anukkamena akāsi. Kathaṃ? Samantapāsādikaṃ nāma vinayaṭṭhakathaṃ buddhasirittherena ajjhesito mahāvihārassa dakkhiṇabhāge padhānagharapariveṇe mahānigamassāmino pāsāde vasanto akāsi. Sā panesā siripāloti nāmantarassa mahānāmarañño vīsatimavasse (973-bu-va) āraddhā ekavīsatimavasse (974-bu-va) niṭṭhānappattā ahosi. Tañca pana karonto mahāmahindattherenābhataṃ sīhaḷabhāsāya saṅkhataṃ mahāaṭṭhakathaṃ tassā sarīraṃ katvā mahāpaccarīkurundīsaṅkhepaandhakaṭṭhakathāhi ca gahetabbaṃ gahetvā sīhaḷadīpe yāva vasabharājakālā pākaṭānaṃ porāṇa vinayadharamahātherānaṃ vinicchayabhūtaṃ theravādampi pakkhipitvā akāsi. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ –

‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto, tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ;

Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva, kurundināmādisu vissutāsu.

Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto, yo yuttamatthaṃ apariccajanto;

Tatopi antogadhatheravādaṃ, saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti ca.

‘‘Mahāmeghavanuyyāne, bhūmibhāge patiṭṭhito;

Mahāvihāro yo satthu, mahābodhivibhūsito.

Yaṃ tassa dakkhiṇe bhāge, padhānagharamuttamaṃ;

Sucicārittasīlena, bhikkhusaṅghena sevitaṃ.

Uḷārakulasambhūto, saṅghupaṭṭhāyako sadā;

Anākulāya saddhāya, pasanno ratanattaye.

Mahānigamasāmīti, vissuto tattha kārayi;

Cārupākārasañcitaṃ, yaṃ pāsādaṃ manoramaṃ.

Sandacchāyatarūpetaṃ, sampannasalilāsayaṃ;

Vasatā tatra pāsāde, mahānigamasāmino.

Sucisīlasamācāraṃ, theraṃ buddhasirivhayaṃ;

Yā uddisitvā āraddhā, iddhā vinayavaṇṇanā.

Pālayantassa sakalaṃ, laṅkādīpaṃ nirabbudaṃ;

Rañño sirinivāsassa[siriyā nivāsaṭṭhonabhūtassa siripālanāmakassa rañño (vimati, antimaviṭṭhe)], siripālayasassino.

Samavīsatime vasse, jayasaṃvacchare ayaṃ;

Āraddhā ekavīsamhi, sampatte pariniṭṭhitā.

Upaddavākule loke, nirupaddavato ayaṃ;

Ekasaṃvacchareneva, yathā niṭṭhaṃ upāgatā’’ti [pari. aṭṭha. nigamanakathā] ca.


我来为您翻译这段巴利文：
2.581,675-676,689,706,736,745,746,749,755,778,839]。这些所谓的古人是谁？应知是包括在第四次结集的结集者们或类似的大长老们。因为在《无碍解道》(292-3页)：
"于光明与智慧，及喜悦皆动摇...
善巧于法掉举，而不陷于散乱。"
这样出现的诗偈，在这里(273-4页)显示是古人的话。如果这些偈颂是结集者们加入的，就像在《附随》(3页)中出现的显示师承系统的偈颂那样——这些偈颂在《一切善见律注》(1,46页)中显示是古人的话——如此的话，那些结集者们就应被视为古人。如果是《无碍解道》的说者所说的，那么就应知古人是像他们那样受尊重、可靠、值得信任的大长老。在《一切善见律注》《吉祥悦意》等中说"古人如此解释"等处提到的古人，也是指这样的师长们。
造律注
阿阇黎造完这部《清净道论》后，又按次序造了其他三藏注释。如何造的？应佛胜长老的请求，住在大寺南方禅堂住处的大商主楼阁时造了名为《一切善见》的律注。这部著作是在另名斯利帕拉的大名王二十年(佛历973年)开始，二十一年(佛历974年)完成。他造这部著作时以大名长老带来用僧伽罗语写成的大注为主体，采用大般奢律注、根本律注、略本和暗达迦注中应取的内容，并加入锡兰岛直至婆沙婆王时期著名的古代持律大长老们的判定即上座说而造。这在《一切善见律注》中说：
"开始注释时以大注为主体，
同样采用大般奢以及著名的根本等注。
注释中所说判定，不舍合理之义，
包含其中上座说，善开始此注释。"
"大云林园地，建立大寺处，
以佛大菩提，庄严之处所。
其南有最上，禅房精舍在，
具清净戒行，比丘众所依。
生于高贵家，常护持僧伽，
无浊之信心，净信三宝者。
名为大商主，闻名在其处，
美丽墙围绕，造此悦意楼。
有树施清阴，具备水池者，
住此大商主，楼阁之中时。
具清净戒行，佛胜名长老，
为彼而开始，律注成就事。
护持整个兰卡岛，无有混乱时，
吉祥居处王，斯利帕拉名。
二十年之时，胜年中开始，
二十一年时，已达于圆满。
世间多灾难，无灾难之中，
仅一年之内，如是得完成。"[附随注结语]等。


Ayañca samantapāsādikā vinayaṭṭhakathā adhunā mudditachaṭṭhasaṅgītipotthakavasena sahassato upari aṭṭhapaṇṇāsādhikatisatamattapiṭṭhaparimāṇā (1358) hoti, tassā ca ekasaṃvaccharena niṭṭhāpitattaṃ upanidhāya catuvīsādhikasattasatamattapiṭṭhaparimāṇo (724) visuddhimaggopi antamaso chappañcamāsehi niṭṭhāpito bhaveyyāti sakkā ñātuṃ. Tasmā yaṃ buddhaghosuppattiyaṃ mahāvaṃsavacanaṃ nissāya ‘‘visuddhimaggo ācariyabuddhaghosena ekaratteneva tikkhattuṃ likhitvā niṭṭhāpito’’ti abhitthutivacanaṃ vuttaṃ, taṃ takkārakassa abhitthutimattamevāti veditabbaṃ.

Nanu ca imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sumaṅgalavilāsiniya’’ntiādinā visesanāmavasena āgamaṭṭhakathānaṃ atideso dissati [pārā. aṭṭha. 1.15], kathamimissā tāhi paṭhamataraṃ katabhāvo veditabboti? Ācariyassa aṭṭhakathāsu aññamaññātidesato, vinayapiṭakassa garukātabbatarabhāvato, mahāvihāravāsīhi visesena garukatabhāvato, saṅgītikkamānurūpabhāvato, idheva paripuṇṇanidānakathāpakāsanato, nigamane ca paṭhamaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo sutvā karaṇappakāsanato ṭhapetvā visuddhimaggaṃ ayameva paṭhamaṃ katāti veditabbā. Visuddhimagge pana vinayaṭṭhakathāyanti vā vinayaṭṭhakathāsūti vā majjhimaṭṭhakathāsūti vā evaṃ sāmaññanāmavaseneva atideso dissati, na samantapāsādikādivisesanāmavasena. Tasmāssa sabbapaṭhamaṃ katabhāvo pākaṭoyeva. Āgamaṭṭhakathānaṃ idhātideso [pārā. aṭṭha. 1.15] imissāpi tatthāti [dī. ni. aṭṭha. 1.8] evaṃ aññamaññātideso pana ācariyassa manasā suvavatthitavasena vā sakkā bhavituṃ, apubbācarimapariniṭṭhāpanena vā. Kathaṃ? Ācariyena hi visuddhimaggaṃ sabbaso niṭṭhāpetvā samantapāsādikādiṃ ekekamaṭṭhakathaṃ karonteneva yattha yattha atthavaṇṇanā vitthārato aññaṭṭhakathāsu pakāsetabbā hoti, tattha tattha ‘‘imasmiṃ nāma ṭhāne kathessāmī’’ti manasā suvavatthitaṃ vavatthapetvā tañca atidisitvā yathāvavatthitaṭhānappattakāle taṃ vitthārato kathentena tā katā vā bhaveyyuṃ. Ekekissāya vā niṭṭhānāsannappattakāle taṃ ṭhapetvā aññañca aññañca tathā katvā sabbāpi apubbācarimaṃ pariniṭṭhāpitā bhaveyyunti evaṃ dvinnaṃ pakārānamaññataravasena ācariyassāṭṭhakathāsu aññamaññātideso hotīti veditabbanti.

Āgamaṭṭhakathākaraṇaṃ

Sumaṅgalavilāsiniṃ nāma dīghanikāyaṭṭhakathaṃ pana ācariyo sumaṅgalapariveṇavāsinā dāṭhānāgattherena āyācito akāsi. Vuttaṃ hetametissā nigamane –

‘‘Āyācito sumaṅgala-pariveṇanivāsinā thiraguṇena;

Dāṭhānāga saṅgha, ttherena theravaṃsanvayena.

Dīghāgamassa dasabala-guṇagaṇaparidīpanassa aṭṭhakathaṃ;

Yaṃ ārabhiṃ sumaṅgala-vilāsiniṃ nāma nāmena.

Sā hi mahāaṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā esā’’ti [dī. ni. aṭṭha. 3. nigamanakathā].

Papañcasūdaniṃ nāma majjhimanikāyaṭṭhakathaṃ bhadantabuddhamittattherena pubbe mayūradūtapaṭṭane attanā saddhiṃ vasantena āyācito akāsi. Vuttaṃ hetametissā nigamane –

‘‘Āyācito sumatinā, therena bhadantabuddhamittena;

Pubbe mayūradūtapa,ṭṭanamhi saddhiṃ vasantena.

Paravādavidhaṃsanassa, majjhimanikāyaseṭṭhassa;

Yamahaṃ papañcasūdani-maṭṭhakathaṃ kātumārabhiṃ.

Sā hi mahāaṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā esā’’ti [ma. ni. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
这部《一切善见律注》，按现在印行的第六结集本计算，有一千三百五十八页以上。由于它在一年内完成，可以推知七百二十四页的《清净道论》最少也需要五六个月才能完成。因此，在《觉音史》中依据《大史》的话说"阿阇黎觉音在一夜之间写了三遍完成《清净道论》"这种赞叹的话，应知只是作者的赞叹而已。
难道在这部注释书中不是看到以"《悦意光辉》"等特别名称提及经注[波罗夷注1.15]吗？如何知道它比那些注释书先造呢？应知除了《清净道论》外，这部注释书是最先造的，这可从阿阇黎注释书之间的相互引用、律藏应受特别尊重、被大寺住者特别尊重、符合结集次第、只在这里完整显示因缘故事的说明，以及在结语中说明先听闻锡兰注释书后造作等方面知道。而在《清净道论》中只见到"在律注中"或"在律注们中"或"在中部注们中"这样一般性的引用，没有以《一切善见》等特别名称引用。因此它最先造作是很明显的。经注在这里的引用[波罗夷注1.15]和这部注释书在那里的引用[长部注1.8]这样的相互引用，可能是由于阿阇黎心中已很好地确定，或是由于不分先后地完成。如何？阿阇黎完全完成《清净道论》后，在造每一部如《一切善见》等注释书时，凡是义理解释应在其他注释书中详细显示的地方，就确定"将在某某处说明"，并引用它，到了所确定的地方时详细说明而造成；或者在每一部将近完成时暂停它，如此造作其他的，最后不分先后地完成所有的。应知阿阇黎注释书之间的相互引用是依这两种方式之一而有的。
造经注
阿阇黎应住在吉祥精舍的牙龙长老的请求造了名为《悦意光辉》的长部注。这在它的结语中说：
"应吉祥精舍住，具坚固功德者，
牙龙僧长老请，上座部传承者。
长部阿含中，显十力功德群，
我开始注释，名为悦意光。
取大注精要，如是得完成。"[长部注3.结语]
应尊者佛陀密多长老的请求——他以前与我一起住在孔雀使者港——造了名为《破除疑障》的中部注。这在它的结语中说：
"应善慧长老，尊者佛陀密多，
以前孔雀使，港口共住请。
破除他论说，最胜中部经，
我开始造作，破除疑障注。
取大注精要，如是得完成。"[中部注。

3. nigamanakathā].

Sāratthappakāsiniṃ nāma saṃyuttanikāyaṭṭhakathaṃ bhadantajotipālattherena āyācito akāsi. Vuttaṃ hetametissā nigamane –

‘‘Etissā karaṇatthaṃ, therena bhadantajotipālena;

Sucisīlena subhāsitassa pakāsayantañāṇena.

Sāsanavibhūtikāmena, yācamānena maṃ subhaguṇena;

Yaṃ samadhigataṃ puññaṃ, tenāpi jano sukhī bhavatū’’ti [saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.nigamanakathā].

Manorathapūraṇiṃ nāma aṅguttaranikāyaṭṭhakathaṃ bhadantajotipālattherena dakkhiṇaindiyaraṭṭhe kañcipurādīsu ca sīhaḷadīpe mahāvihāramhi ca attanā saddhiṃ vasantena āyācito, tathā jīvakenāpi upāsakena piṭakattayapāragubhūtena vātāhatepi aniñjamānasabhāve dume viya aniñjamānasaddhamme ṭhitena sumatinā parisuddhājīvenābhiyācito akāsi. Vuttaṃ hetametissā nigamane –

‘‘Āyācito sumatinā, therena bhadantajotipālena;

Kañcipurādīsu mayā, pubbe saddhiṃ vasantena.

Varatambapaṇṇidīpe, mahāvihāramhi vasanakālepi;

Vātāhate viya dume, aniñjamānamhi saddhamme.

Pāraṃ piṭakattayasā,garassa gantvā ṭhitena sumatinā;

Parisuddhājīvenā,bhiyācito jīvakenāpi.

Dhammakathānayanipuṇehi, dhammakathikehi aparimāṇehi;

Parikīḷitassa paṭipa,jjitassa sakasamayacitrassa.

Aṭṭhakathaṃ aṅguttara,mahānikāyassa kātumāraddho;

Yamahaṃ cirakālaṭṭhiti-micchanto sāsanavarassa.

Sā hi mahāaṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā esā;

Catunnavutiparimāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Sabbāgamasaṃvaṇṇana, manoratho pūrito ca me yasmā;

Etāya manoratha pūraṇīti nāmaṃ tato assā’’ti [a. ni. aṭṭha. 3.11.nigamanakathā].

Imā ca pana catasso āgamaṭṭhakathāyo kurumāno ācariyabuddhaghoso mahāmahindattherenābhataṃ mūlaṭṭhakathāsaṅkhātaṃ mahāaṭṭhakathaṃyeva bhāsāparivattanavasena ceva punappunāgatavitthārakathāmaggassa saṃkhipanavasena ca akāsi. Vuttañhetaṃ ganthārambhe –

‘‘Sīhaḷadīpaṃ pana ābha,tātha vasinā mahāmahindena;

Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.

Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;

Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ…pe…

Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti.

Tathā nigamanepi –

‘‘Sā hi mahāaṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā esā’’ti [dī. ni. aṭṭha. 3.nigamanakathā] ca;

‘‘Mūlaṭṭhakathāsāraṃ, ādāya mayā imaṃ karontenā’’ti [dī. ni. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
3.结语]。
应尊者辉护长老的请求造了名为《显扬心义》的相应部注。这在它的结语中说：
"为造此注故，长老尊辉护请，
具清净戒行，显示善说智。
欲令教法显，以善德请我，
所得诸福德，愿人皆安乐。"[相应部注3.5.结语]
应尊者辉护长老——他以前与我一起住在南印度的（钦奇城）等地和锡兰岛大寺——的请求，以及应优婆塞耆婆——他通达三藏，如树不动于风中般安住于正法中，具智慧和清净活命——的殷切请求，造了名为《满足希求》的增支部注。这在它的结语中说：
"应善慧长老，尊者辉护请，
（钦奇城）等处，以前共住时。
殊胜铜叶洲，住大寺时候，
如树遇风时，正法不动摇。
度三藏海已，安住具智慧，
清净活命者，耆婆亦恳请。
善巧法说法，无量说法者，
游戏自宗义，善巧而修习。
增支大部之，注释我开始，
愿令此胜教，久住于世间。
取大注精要，如是得完成，
经文九十四，诵分之数量。
一切阿含注，满我所希求，
是故此注释，名满足希求。"[增支部注3.11.结语]
阿阇黎觉音造这四部经注时，是以转译语言的方式和省略重复详细说明的方式，用大名长老带来的称为根本注的大注造的。这在著作开始处说：
"胜者大名长老，带至锡兰岛已，
置于僧伽罗语，为岛住者义利。
我除僧伽罗语，置悦意之语言，
契合经典法，去除诸过失...
舍弃重复义，当显示其义。"
同样在结语中说：
"取大注精要，如是得完成。"[长部注3.结语]和
"取根本注要，我造此注时。"[长部注。

3.nigamanakathā] ca.

Imāsaṃ sarīrabhūtapāṭhesu ca samantapāsādikāyaṃ viya ‘‘mahāpaccariyaṃ, kurundiya’’ntiādinā vinicchayasaṃvaṇṇanābhedappakāsanaṃ na dissati, tathā abhidhammaṭṭhakathāsupi. Tenetaṃ ñāyati ‘‘suttantābhidhammesu mahāaṭṭhakathāto aññā mahāpaccariādināmikā porāṇikā sīhaḷaṭṭhakathāyo ceva andhakaṭṭhakathā ca natthī’’ti. Yāva vasabharājakālā (609-653) pana pākaṭānaṃ sīhaḷikattherānaṃ vinicchayo ca vādā ca vatthūni ca etāsupi dissantiyevāti.

Abhidhammaṭṭhakathākaraṇaṃ

Aṭṭhasāliniṃ pana sammohavinodaniñca dhātukathādipañcapakaraṇassa aṭṭhakathañcāti tisso abhidhammaṭṭhakathāyo attanā sadisanāmena sotatthakīganthakārakena buddhaghosabhikkhunā āyācito akāsi. Vuttañhetaṃ tāsu –

‘‘Visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā;

Bhikkhunā buddhaghosena, sakkaccaṃ abhiyācito’’ti [dha. sa. aṭṭha. ganthārambhakathā] ca.

‘‘Buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā

Ayaṃ aṭṭhasālinī nāma dhammasaṅgahaṭṭhakathā’’ti [dha. sa. aṭṭha. nigamanakathā] ca.

‘‘Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena;

Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena.

Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu;

Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāmā’’ti [vibha. aṭṭha. nigamanakathā] ca.

‘‘Buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā

Ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā’’ti [vibha. aṭṭha. nigamanakathā] ca.

Imāsu pana tīsu pañcapakaraṇaṭṭhakathāya nāmaviseso natthi āyācako ca na pakāsito, kevalaṃ attano saddhāya eva sañcoditena ācariyabuddhaghosena sā katā viya dissati. Vuttañhetaṃ tassā nigamane –

‘‘Kusalādidhammabhedaṃ, nissāya nayehi vividhagaṇanehi;

Vitthārento sattama-mabhidhammappakaraṇaṃ satthā.

Suvihitasanniṭṭhāno, paṭṭhānaṃ nāma yaṃ pakāsesi;

Saddhāya samāraddhā, yā aṭṭhakathā mayā tassāti ca.

‘‘Ettāvatā

Sattappakaraṇaṃ nātho, abhidhammamadesayi;

Devātidevo devānaṃ, devalokamhi yaṃ pure;

Tassa aṭṭhakathā esā, sakalassāpi niṭṭhitā’’ti [paṭṭhā. aṭṭha. 19-24.1] ca.

‘‘Buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā

Ayaṃ sakalassapi abhidhammapiṭakassa aṭṭhakathā’’ti [paṭṭhā. aṭṭha. 19-24.1] ca.

Ekacce pana ādhunikā therā ‘‘abhidhammaṭṭhakathāyo ācariyabuddhaghosena yācito saṅghapālabuddhamittajotipālādīnaṃ aññataro thero akāsī’’ti vadanti. Ayañca nesaṃ vicāraṇā, aṭṭhasālinīsammohavinodanīsu ‘‘tā buddhaghosena yācito akāsī’’ti ganthakārena vuttaṃ. Tena ñāyati ‘‘takkārako añño, ācariyabuddhaghoso pana tāsu yācakapuggaloyevā’’ti. Āgamaṭṭhakathāsu ca ācariyabuddhaghosena –

‘‘Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni…pe…

Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;

Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmī’’ti [dī. ni. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
3.结语]等。
在这些注释的主体文句中，不像《一切善见》那样见到"大般奢、根本"等判定注释的区分说明，在阿毗达摩注释中也是如此。由此可知"在经和阿毗达摩中除了大注外，没有其他称为大般奢等的古锡兰注释和暗达迦注"。但直至婆沙婆王时期(609-653)著名的锡兰长老们的判定、论说和事例在这些注释中也可见到。
造阿毗达摩注
应与自己同名的《耳义》著作者佛音比丘的请求，造了《殊胜义》、《除痴》和界论等五部论的注释，共三部阿毗达摩注释。这在其中说：
"具清净行戒，精细无垢慧，
比丘名佛音，恭敬来请求。"[法集论注序]和
"此名殊胜义，法集论注释，
由师称名为，佛音长老造。"[法集论注结语]和
"为显明其义，由具坚固德，
修行不迟缓，善慧佛音请。
我开始造作，注释精妙义，
由除痴得名，名为除痴论。"[分别论注结语]和
"此名除痴论，分别论注释，
由师称名为，佛音长老造。"[分别论注结语]
在这三部注释中，五部论注释没有特别名称，也没有显示请求者，似乎只是阿阇黎佛音由自己的信心所驱使而造。这在它的结语中说：
"依善等诸法，以种种算法，
详说第七部，阿毗达摩论。
善立定论已，开显名发趣，
我以信开始，注释于此论。"和
"如是
七部论主说，阿毗达摩教，
天中天昔于，天界为诸天，
此为其注释，一切皆完成。"[发趣论注19-24.1]和
"由师称名为佛音长老所造的这部是全部阿毗达摩藏的注释。"[发趣论注19-24.1]
但有些新进长老说："阿毗达摩注释是有人请求阿阇黎佛音造的，是僧护、佛陀密多、辉护等长老之一造的。"这是他们的考察：在《殊胜义》《除痴》中著作者说"应佛音的请求造"。由此可知"造作者是他人，而阿阇黎佛音只是这些注释中的请求者。"在经注中阿阇黎佛音说：
"戒的解说和头陀法，以及一切业处...
因为这一切，我在清净道论中，
已说得清净，故此不再详论。"[长部注。

1.ganthārambhakathā] –

Evaṃ sīlakathādīnaṃ attanā eva visuddhimagge vuttabhāvo mayātipadena pakāsito. Aṭṭhasāliniyaṃ pana –

‘‘Kammaṭṭhānāni sabbāni, cariyābhiññā vipassanā;

Visuddhimagge panidaṃ, yasmā sabbaṃ pakāsita’’nti [dha. sa. aṭṭha. ganthārambhakathā] –

Evaṃ mayāti kattupadena vinā vuttaṃ. Tenāpi ñāyati ‘‘visuddhimaggakārako añño, abhidhammaṭṭhakathākārako añño’’ti. Kiñcāpi abhidhammaṭṭhakathāsu abhiyācako buddhaghoso bhikkhunāti ca yatināti ca imeheva sāmaññaguṇapadehi vutto na therenāti sagāravaguṇapadena, tathāpi so ‘‘visuddhācārasīlena nipuṇāmalabuddhinā’’ti ca, ‘‘adandhagatinā subuddhinā’’ti ca imehi adhikaguṇapadehi thomitattā ‘‘visuddhimaggādikārako ācariyabuddhaghosoyevā’’ti sakkā gahetuṃ. So hi upasampannakālatoyeva paṭṭhāya ganthakovido pariyattivisāradaguṇasampanno, tasmiñca kāle ūnadasavasso bhaveyya, tasmā therenāti na vuttoti sakkā gahetunti.

Taṃ pana tesaṃ ativicāraṇamattameva. Na hi ācariyabuddhaghosatthero ‘‘tasmiṃ kāle ūnadasavasso’’ti sakkā gahetuṃ, visuddhimagganigamanepi ‘‘buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therenā’’ti vacanato, na ca ‘‘visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā’’ti vā, ‘‘adandhagatinā subuddhinā’’ti vā ettakeheva dvīhi dvīhi guṇapadehi thomanena suthomito hoti, aññadatthu ‘‘nippabhīkatakhajjoto samudeti divākaro’’ti thomanaṃ viya hoti. Nanu ācariyena attano ganthanigamanesu –

‘‘Paramavisuddhasaddhābaddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattibhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇenā’’tiādinā –

Attano anucchavikāni guṇapadāni pakāsitāni, soyeva ca porāṇasīhaḷaṭṭhakathāyo saṅkhipitvā abhinavasaṅgahaṭṭhakathānaṃ ādikattā pubbaṅgamo, aññe pana abhinavaṭṭhakathākārā tasseva anuvattitvā avasesamekaṃ vā dve vā aṭṭhakathāyo akaṃsu. Abhidhammaṭṭhakathāsu ca yo yo attho visuddhimagge vutto, so so yathānuppattaṭṭhāne tato gahetvā tatheva vutto. Visesato pana paṭiccasamuppādavibhaṅgakhandhāyatanadhātusaccavibhaṅgavaṇṇanāsu jhānakathāvaṇṇanāsu ca ayamattho ativiya pākaṭo, yopi ca tattha appako katipayamatto visuddhimaggena visadiso saṃvaṇṇanābhedo dissati, sopi ābhidhammikānaṃ matānusārena yathā porāṇaṭṭhakathāyaṃ vutto, tatheva vuttoti veditabbo. Yathā ca aṭṭhasāliniyaṃ samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya atideso dissati [dha. sa. aṭṭha. 1 akusalakammapathakathā], tatheva samantapāsādikāyampi aṭṭhasāliniyā atideso dissateva [pārā. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
1.著作序言] -
这样以"我"字显示戒的解说等是由自己在《清净道论》中说的。但在《殊胜义》中：
"一切业处处，行神通观法，
因为此一切，清净道已说。"[法集论注序言] -
这样说时没有用"我"这个作者词。由此也可知"《清净道论》的作者是一人，阿毗达摩注释的作者是另一人"。虽然在阿毗达摩注释中请求者佛音是以"比丘"和"修行者"这样的普通功德词称呼，而不是以"长老"这样的尊敬功德词，但因为他被赞叹为"具清净行戒,精细无垢慧"和"不迟缓行,具善慧"等这些殊胜功德词，所以可以认为"《清净道论》等的作者就是阿阇黎佛音"。因为他从受具足戒以来就精通典籍，具足教法熟练等功德，在那时可能未满十年戒腊，所以可以认为没有称他为"长老"。
但这只是他们过度推理而已。因为不能认为阿阇黎佛音长老"在那时未满十年戒腊"，这从《清净道论》结语中说"由师称名为佛音长老"可知。而且仅仅用"具清净行戒,精细无垢慧"或"不迟缓行,具善慧"这两两功德词的赞叹并不算充分赞叹，反而像"萤火虫失光,太阳升起时"这样的赞叹。难道阿阇黎不是在自己的著作结语中：
"具最清净信增长精进庄严，具足戒行正直柔和等功德，能深入自宗他宗的深义，具足智慧敏锐，于含注释的三藏佛教中智慧光明无碍的大论师"等 -
显示了适合自己的功德词吗？而且他是缩略古锡兰注而作新集注的首创者，其他新注释作者是随顺他而造一两部注释。在阿毗达摩注释中，凡是《清净道论》中说过的义理，在相应处都是取自那里如是说的。特别在缘起分别、蕴处界谛分别的解释和禅定的解释中，这一点非常明显。即使在那里可见与《清净道论》稍有不同的少许解释差异，也应知是依阿毗达摩师的意见如古注中所说那样说的。如在《殊胜义》中可见引用《一切善见》律注[法集论注1不善业道说]，同样在《一切善见》中也可见引用《殊胜义》[波罗夷注。

1.11;]. Yadi ca aṭṭhasālinī aññena katā bhaveyya, kathaṃ tāsu aññamaññātideso sakkā kātuṃ. Tasmā abhidhammaṭṭhakathāsu abhiyācako buddhaghoso ācariyena samānanāmo cūḷabuddhaghosoti yāvajjatanā ācariyaparamparāya gahito sotatthakīganthakārako aññoyeva, na ācariyamahābuddhaghosatthero. Teneva tattha vuttaṃ ‘‘bhikkhunā’’ti ca ‘‘yatinā’’ti ca.

Yadi pana ettakena niṭṭhaṃ na gaccheyya, evampi vicāretabbaṃ – kinnu kho saṅghapālādayo therā visuddhimaggādīnaṃ karaṇatthāya ācariyabuddhaghosattheraṃ āyācamānā attanā samatthataroti saddahantā āyācanti udāhu asaddahantāti? Saddahantāyeva āyācantīti pākaṭoyevāyamattho. Tathā ca sati ācariyabuddhaghosatthero sayaṃ aññehi samatthatarova samāno kasmā aññaṃ āyāceyya. Na hi saddhāsampannassa thāmasampannassa yobbanasampannassa ācariyassa sundarataraṃ abhidhammaṭṭhakathaṃ kātuṃ bhāriyaṃ bhavissati. Abhidhammaṭṭhakathāsu ca vuttavacanāni visuddhimaggaāgamaṭṭhakathāsu vuttasaṃvaṇṇanāvacanehi ekākārāneva honti. Yadi ca abhidhammaṭṭhakathaṃ añño kareyya, kathamapi tāhi vacanākārassa visadisatā bhaveyya eva. Etāsaṃ nigamane ca dassitena ‘‘buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā’’ti vacanena ‘‘ācariyabuddhaghosena katā’’tveva pākaṭā honti, na aññenāti. Yepi ‘‘aññena katā’’ti vadanti, tepi ‘‘iminā nāma therenā’’ti ekaṃsato dassetuṃ na sakkonti, tathā dassetuñca lesamattampi sādhakavacanaṃ na dissati. Tasmā abhidhammaṭṭhakathāyopi idāni ācariyehi cūḷabuddhaghosoti voharitena buddhaghosena nāma bhikkhunāyācito visuddhimaggavinayāgamaṭṭhakathānaṃ kārako ācariyamahābuddhaghosattheroyeva akāsīti niṭṭhamettha gantabbanti.

Yaṃ pana mahāvaṃse ‘‘ācariyabuddhaghoso sīhaḷadīpāgamanato pubbe jambudīpe vasanakāleyeva aṭṭhasāliniṃ akāsī’’ti adhippāyena –



我来为您翻译这段巴利文：
1.11]。如果《殊胜义》是由他人所造，如何能在这些注释中相互引用呢？因此在阿毗达摩注释中请求者佛音是与阿阇黎同名的、直到今日在师承系统中被认为是《耳义》著作者的小佛音，而不是阿阇黎大佛音长老。因此在那里说"比丘"和"修行者"。
如果仅凭这些还不能得出结论，还应这样考察——僧护等长老请求阿阇黎佛音长老造《清净道论》等时，是相信自己更有能力而请求，还是不相信呢？很明显他们是相信而请求的。如此的话，阿阇黎佛音长老自己比他人更有能力，为什么要请求他人呢？对于具足信心、具足力量、具足青春的阿阇黎来说，造更好的阿毗达摩注释不会是困难的事。而且阿毗达摩注释中的话语与《清净道论》和经注中的解释语句完全一致。如果阿毗达摩注释是他人所造，无论如何语句形式会有所不同。在这些注释的结语中显示"由师称名为佛音长老所造"的话，明显是"由阿阇黎佛音所造"，而不是由他人所造。即使那些说"由他人所造"的人，也不能确定地指出"是由某某长老造的"，也看不到一点能证明这样说的证据。因此应得出结论：阿毗达摩注释也是由现在被师长们称为小佛音的那位比丘请求、而实际上是造《清净道论》、律注和经注的阿阇黎大佛音长老所造的。
关于在《大史》中暗示"阿阇黎佛音在来锡兰岛之前住在阎浮提(印度)时就造了《殊胜义》"：

225. ‘‘Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasālini’’nti –

Vuttaṃ, taṃ idāni dissamānāya aṭṭhasāliniyā na sameti. Tattha hi ganthārambheyeva visuddhimaggaṃ atidisitvā pacchāpi so ca, samantapāsādikā ca bahūsu ṭhānesu atidisīyanti. Tasmā tassā ācariyena sīhaḷadīpaṃ patvā visuddhimaggañceva samantapāsādikañca katvā pacchāyeva katabhāvo ativiya pākaṭoti.

Kaṅkhāvitaraṇīaṭṭhakathākaraṇaṃ

Kaṅkhāvitaraṇiṃ nāma pātimokkhaṭṭhakathaṃ ācariyabuddhaghosatthero soṇattherena yācito mahāvihāravāsīnaṃ vācanāmagganissitaṃ sīhaḷapātimokkhaṭṭhakathānayaṃ nissāya ekampi padaṃ pāḷiyā vā mahāvihāravāsīnaṃ porāṇaṭṭhakathāhi vā avirodhetvā akāsi. Tena vuttaṃ tissaṃ aṭṭhakathāyaṃ –

‘‘Sūratena nivātena, sucisallekhavuttinā;

Vinayācārayuttena, soṇattherena yācito.

Tattha sañjātakaṅkhānaṃ, bhikkhūnaṃ tassa vaṇṇanaṃ;

Kaṅkhāvitaraṇatthāya, paripuṇṇavinicchayaṃ.

Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ;

Vattayissāmi nāmena, kaṅkhāvitaraṇiṃ subha’’nti [kaṅkhā aṭṭha. ganthārambhakathā] ca.

‘‘Ārabhiṃ yamahaṃ sabbaṃ, sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ.

Nissāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ, gatā ādāya sabbaso;

Sabbaṃ aṭṭhakathāsāraṃ, pāḷiyatthañca kevalaṃ.

Na hettha taṃ padaṃ atthi, yaṃ virujjheyya pāḷiyā;

Mahāvihāravāsīnaṃ, porāṇaṭṭhakathāhi vā’’ti [kaṅkhā. aṭṭha. nigamanakathā] ca.

Dhammapadaṭṭhakathākaraṇaṃ

Aparāpi tisso aṭṭhakathāyo santi khuddakapāṭhaṭṭhakathā dhammapadaṭṭhakathā suttanipātaṭṭhakathā cāti, yā tāsu dissamānanigamanavasena ācariyabuddhaghoseneva katāti paññāyanti. Tattha pana vuttavacanāni kānici kānici āgamaṭṭhakathāsu vuttākārena na honti. Tasmā eke vadanti ‘‘netā ācariyabuddhaghosassā’’ti. Ekacce pana ‘‘ācariyassa upathambhakattherehi paṭhamaṃ katā, pacchā ācariyena osānasodhanavasena pariyosāpitā vā bhaveyyuṃ, abhidhammaṭṭhakathaṃ āyācantena cūḷabuddhaghosena vā katā bhaveyyu’’nti vadanti.

Taṃ tathā vā hotu aññathā vā, idāni ekantato vinicchinituṃ na sukarameva. Tasmā tāsaṃ nigamanavacanavaseneva ettha pakāsayissāma. Tāsu hi dhammapadaṭṭhakathaṃ kumārakassapattherena āyācito sirikūṭassa (sirikuḍḍassa) rañño pāsāde viharanto paramparābhataṃ sīhaḷabhāsāya saṇṭhitaṃ porāṇaṭṭhakathaṃ pāḷibhāsāya āropetvā vitthāragatañca vacanakkamaṃ samāsetvā gāthāsu asaṃvaṇṇitapadabyañjanāni saṃvaṇṇetvā akāsi. Vuttañhi tattha ganthārambhe –

‘‘Paramparābhatā tassa, nipuṇā atthavaṇṇanā;

Yā tambapaṇṇidīpamhi, dīpabhāsāya saṇṭhitā…pe…

Kumārakassapenāhaṃ, therena thiracetasā;

Saddhammaṭṭhitikāmena, sakkaccaṃ abhiyācito…pe…

Taṃ bhāsaṃ ativitthāra, gatañca vacanakkamaṃ;

Pahāyāropayitvāna, tantibhāsaṃ manoramaṃ.

Gāthānaṃ byañjanapadaṃ, yaṃ tattha na vibhāvitaṃ;

Kevalaṃ taṃ vibhāvetvā, sesaṃ tameva atthato.

Bhāsantarena bhāsissa’’nti [dha. pa. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā] –

Nigamane ca vuttaṃ –

‘‘Vihāre adhirājena, kāritamhi kataññunā;

Pāsāde sirikūṭassa, rañño viharatā mayā’’ti [dha. pa. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
225."他为《法集论》造了《殊胜义》注。" -
所说的这些与现存的《殊胜义》不相符。因为在那里一开始就引用《清净道论》，后来又多处引用它和《一切善见》。因此它很明显是阿阇黎到达锡兰岛后，造了《清净道论》和《一切善见》之后才造的。
造《断疑注》
阿阇黎佛音长老应苏那长老的请求，依据大寺住者的诵读系统，依据僧伽罗语波罗提木叉注的方法，不违背巴利文和大寺住者的古注，造了名为《断疑》的波罗提木叉注。因此在那部注释中说：
"具勇气谦逊，清净少欲行，
具戒行威仪，苏那长老请。
为彼生疑惑，比丘注解释，
为断除疑惑，具足诸判定。
依大寺住者，诵读传承法，
我将造名为，祥瑞断疑论。"[断疑注序言]和
"我开始一切，锡兰注方法，
依大寺住者，诵读传承法。
此已得圆满，全部取其要，
一切注精华，及经文义理。
此中无一句，违背于经文，
或与大寺中，古注有相违。"[断疑注结语]
造《法句注》
还有三部注释：小诵注、法句注和经集注，从它们现存的结语来看，似乎是阿阇黎佛音所造。但其中有些说法与经注中的说法不同。因此有些人说"这些不是阿阇黎佛音的"。有些人则说"可能是阿阇黎的助手长老们先造，后来阿阇黎以最后校订的方式完成，或者是请求造阿毗达摩注的小佛音所造。"
这是如此或不如此，现在很难确定。因此我们只依它们的结语来说明。其中《法句注》是应拘摩罗迦叶长老的请求，住在斯利库吒（斯利库达）王的宫殿时，将代代相传用僧伽罗语写成的古注改写成巴利语，缩略详细的语句次序，解释颂文中未解释的语词而造。如在著作开始说：
"代代相传的，精妙义解释，
在铜叶洲中，以岛语安立...
由拘摩罗迦，叶长老坚心，
欲正法久住，恭敬来请求...
舍弃彼语言，极详细语序，
改成悦意的，经典语言文。
颂文字与句，彼中未显明，
唯显明彼等，余义依义理。
当用别种语。"[法句注1.序言] -
在结语中说：
"住在知恩王，所造的精舍，
斯利库吒王，宫殿住时我。"[法句注。;

2.nigamanakathā].

Ettha ca sirikūṭo nāma samantapāsādikānigamane siripāloti vutto mahānāmoyeva rājāti vadanti. Evaṃ sati mahesiyā ānayanaṃ samādāpanamārabbha tena raññā dinne dhūmarakkhapabbatavihāre vasantena sā katāti veditabbā. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

37-212.

‘‘Lohadvāra-ralaggāma-koṭipassāvanavhaye;

Tayo vihāre kāretvā, bhikkhūnaṃ abhayuttare.



我来为您翻译这段巴利文：
2.结语]。
这里所说的斯利库吒王，就是在《一切善见》结语中称为斯利波罗的大名王。如果是这样，应知这部注释是在他为迎娶王后而施舍的烟山精舍住时所造。这在《大史》中说：
37-212.
"铜门与拉拉村，拘提帕萨瓦那，
造此三精舍已，施无畏比丘众。"
provided by EasyChat

213.

Vihāraṃ kārayitvāna, dhūmarakkhamhi pabbate;

Mahesiyā’nayenā’dā, bhikkhūnaṃ theravādina’’nti.

Tassa pana rañño kāle sā niṭṭhāpitāti na sakkā gahetuṃ. Tassa hi rañño ekavīsatimavasse samantapāsādikaṃ niṭṭhāpesi. So ca rājā dvāvīsatimavasse divaṅgato. Etthantare sādhikaekavassena ‘‘catasso ca āgamaṭṭhakathāyo tisso ca abhidhammaṭṭhakathāyo ayañca dhammapadaṭṭhakathā’’ti sabbā etā na sakkā niṭṭhāpetunti.

Paramatthajotikāṭṭhakathākaraṇaṃ

Paramatthajotikaṃ nāma khuddakapāṭhassa ceva suttanipātassa ca aṭṭhakathaṃ kenacipi anāyācito attano icchāvaseneva akāsi. Vuttañhetaṃ khuddakapāṭhaṭṭhakathāya ganthārambhe –

‘‘Uttamaṃ vandaneyyānaṃ, vanditvā ratanattayaṃ;

Khuddakānaṃ karissāmi, kesañci atthavaṇṇanaṃ.

Khuddakānaṃ gambhīrattā, kiñcāpi atidukkarā;

Vaṇṇanā mādisenesā, abodhantena sāsanaṃ.

Ajjāpi tu abbhocchinno, pubbācariyanicchayo;

Tatheva ca ṭhitaṃ yasmā, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ.

Tasmāhaṃ kātumicchāmi, atthasaṃvaṇṇanaṃ imaṃ;

Sāsanañceva nissāya, porāṇañca vinicchayaṃ.

Saddhammabahumānena, nāttukkaṃsanakamyatā;

Nāññesaṃ vambhanatthāya, taṃ suṇātha samāhitā’’ti.

Bahū pana vicakkhaṇā imā ārambhagāthāyo vicinitvā ‘‘netaṃ ācariyabuddhaghosattherassa viya vacanaṃ hotī’’ti vadanti. Ayañca nesaṃ vicinanākāro, ācariyabuddhaghoso hi yaṃ kañci ganthaṃ sīlādiguṇasampannena aññena āyācitova karoti, idha pana kocipi āyācako natthi. Punapi ācariyo ‘‘porāṇasīhaḷaṭṭhakathaṃ bhāsāparivattanavasena karissāmī’’ti ca ‘‘mahāvihāravāsīnaṃ vācanāmaggaṃ nissāya karissāmī’’ti ca evaṃ paṭiññaṃ katvāva karoti, idha pana tādisīpi paṭiññā natthi. Punapi ācariyo atigambhīratthānaṃ catunnañcāgamānaṃ abhidhammassa ca saṃvaṇṇanārambhepi dukkarabhāvaṃ na katheti, idha pana ‘‘sāsanaṃ abodhantena mādisenā’’ti attanā sāsanassa abuddhabhāvaṃ pakāsetvā ‘‘atidukkarā’’ti ca katheti. Tasmā ‘‘netaṃ ācariyabuddhaghosassa viya vacana’’nti vadanti. Taṃ yuttaṃ viya dissati, ācariyo hi attano ganthanigamanesu ‘‘tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvenā’’ti attano ñāṇappabhāvaṃ pakāsesi, so ‘‘sāsanaṃ abodhantena mādisena atidukkarā’’ti īdisaṃ vacanaṃ na katheyyayevāti.

Jātakaṭṭhakathākaraṇaṃ

Jātakaṭṭhakathāpi ca ācariyabuddhaghosatthereneva katāti vadanti, kāraṇaṃ panettha na dissati. Sā pana atthadassittherena ca buddhamittattherena ca mahisāsakanikāyikena ca buddhadevattherenāti tīhi therehi abhiyācito mahāvihāravāsīnaṃ vācanāmaggaṃ nissāya katā. Imissāpi nāmaviseso natthi. Vuttaṃ himissā ārambhe –

‘‘Buddhavaṃsassa etassa, icchantena ciraṭṭhitiṃ;

Yācito abhigantvāna, therena atthadassinā.

Asaṃsaṭṭhavihārena, sadā suddhavihārinā;

Tatheva buddhamittena, santacittena viññunā.

Mahisāsakavaṃsamhi, sambhūtena nayaññunā;

Buddhadevena ca tathā, bhikkhunā suddhabuddhinā.

Mahāpurisacariyānaṃ, ānubhāvaṃ acintiyaṃ;

Tassa vijjotayantassa, jātakassatthavaṇṇanaṃ.

Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ;

Bhāsissaṃ bhāsato taṃ me, sādhu gaṇhantu sādhavo’’ti.


我来为您翻译这段巴利文：
"于烟山精舍，建造已完成，
为迎娶王后，施与上座部。"
但不能认为这部注释在那位王的时期完成。因为他在位第二十一年完成《一切善见》，而这位王在第二十二年去世。在这期间一年多的时间内，"四部经注、三部论注和这部法句注"，所有这些是不可能完成的。
造《第一义光注》
名为《第一义光》的《小诵》和《经集》注释，没有任何人请求，只是依自己的意愿而造。如在《小诵注》开始说：
"礼敬三宝已，最上应礼者，
我将为小诵，造作义解释。
小诵义深奥，虽然极难作，
如我未悟教，解释实艰难。
然古师判定，至今未断绝，
如是九分教，导师之教法。
因此我欲作，这义之解释，
依教法及古，师们之判定。
敬重于正法，非欲自赞扬，
非为轻侮他，专注请谛听。"
但许多智者检视这些开始偈颂后说："这不像阿阇黎佛音长老的语言"。他们的检视方式是：因为阿阇黎佛音造任何著作都是应具足戒等功德的他人请求，而这里没有任何请求者。再者阿阇黎总是立下誓愿说"我将以改变语言的方式造古锡兰注"或"我将依大寺住者的诵读传承造"，而这里没有这样的誓愿。再者阿阇黎即使在开始注释甚深义理的四部阿含和阿毗达摩时也不说难作，而这里却说"如我未悟教"显示自己未悟教法，又说"极难作"。因此他们说"这不像阿阇黎佛音的语言"。这似乎有理，因为阿阇黎在自己著作的结语中说"于含注释的三藏佛教中智慧光明无碍"显示自己的智慧光明，他不会说"如我未悟教，作解极难"这样的话。
造《本生注》
他们说《本生注》也是阿阇黎佛音长老所造，但这里看不到理由。它是应见义长老、佛陀密多长老和属马呬沙塞部的佛陀提婆长老三位长老的请求，依大寺住者的诵读传承而造。这部注释也没有特别名称。如在它的开始说：
"欲此佛种姓，久住于世间，
见义长老来，请求我解释。
独住心清净，常修净住者，
如是佛陀密，多智者寂心。
生于马呬沙，塞部知方法，
佛陀提婆比，丘具清净慧。
为显大士行，不可思威力，
本生故事义，之注我将说。
依大寺住者，诵读传承法，
善者好好听，我说之解释。"


Ettāvatā ca ācariyabuddhaghosattherassa ganthabhāvena pākaṭāhi sabbaṭṭhakathāhi saha visuddhimaggassa karaṇappakāro vitthārena vibhāvito hoti.

Sakalalokapatthārakāraṇaṃ

Kissesa visuddhimaggo sakalaloke patthaṭoti? Parisuddhapiṭakapāḷinissayabhāvato, sikkhattayasaṅgahabhāvato, porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanabhāvato, parasamayavivajjanato, sakasamayavisuddhito, sīladhutaṅgasamathaabhiññāpaññāpabhedādīnaṃ paripuṇṇavibhāgato, yāva arahattā paṭipattinayaparidīpanato, uttānānākulapadabyañjanasaṅkhatabhāvato, suviññeyyatthabhāvato, pasādanīyānaṃ diṭṭhānugatāpādanasamatthānaṃ vatthūnañca dīpanatoti evamādīhi anekasatehi guṇehi esa sakalaloke patthaṭo jāto.

Ayañhi visuddhimaggo saṅgītittayārūḷhaparisuddhapāḷipiṭakameva nissāya pavatto, na mahāsaṅghikādīnaṃ sattarasannaṃ nikāyānaṃ piṭakaṃ, napi mahāyānikānaṃ piṭakaṃ. Saparivāraṃ sikkhattayañca ettha paripuṇṇameva saṅgahetvā dassitaṃ. Vuttañhetaṃ ācariyena āgamaṭṭhakathāsu ganthārambhe –

‘‘Sīlakatā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;

Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.

Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;

Khandhādhātāyatani,ndriyāni ariyāni ceva cattāri.

Saccāni paccayākāra,desanā suparisuddhanipuṇanayā;

Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva.

Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;

Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmī’’ti.

Yasmā pana visuddhimaggo catunnaṃ āgamaṭṭhakathānaṃ avayavabhāvena kato, tasmā tā viya porāṇasīhaḷaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanavasena ceva punappunāgatamatthānaṃ saṃkhipanavasena ca parasamayavivajjanavasena ca mahāvihāravāsīnaṃ parisuddhavinicchayasaṅkhātassa sakasamayassa dīpanavasena ca kato. Vuttañhetaṃ ācariyena –

‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;

Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.

Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;

Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ;

Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā] ca.

‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;

Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ.

Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;

Aṭṭhakathāya vijānatha, dīghāgamanissitaṃ attha’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā] ca.

‘‘Sā hi mahāaṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā esā;

Ekāsītipamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;

Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.

Tasmā tena sahāyaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;

Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsaṃ sataṃ hotī’’ti [dī. ni. aṭṭha. 

我来为您翻译这段巴利文：
至此，已详细阐明了阿阇黎佛音长老的著作中以所有注释为明证的《清净道论》的造作方式。
遍行全世的原因
为什么这部《清净道论》遍行全世呢？因为依据清净的三藏巴利文，摄集三学，是古注释的语言转译，避免他宗，清净自宗，对戒、头陀、止、神通、慧等的差别作完整区分，阐明直至阿罗汉的修行方法，用浅显无混乱的语词组成，义理易懂，能引发信心者随学的事例的阐明等，以这样数百种功德，它在全世遍行。
因为这部《清净道论》只依三次结集中的清净三藏而作，不依大众部等十七部派的三藏，也不依大乘的三藏。它完整地摄集并显示了具支分的三学。如阿阇黎在经注开始说：
"戒说头陀法，一切诸业处，
行仪法齐备，广说诸禅定。
一切神通力，智慧决择等，
蕴界处诸根，以及四圣谛。
缘起说示法，清净精妙理，
未解脱道法，及观修习等。
如是一切我，清净道论中，
已说极清净，此处不再论。"
又因为《清净道论》是作为四部经注的组成部分而造，所以像它们一样是以改变古锡兰注的语言方式，以缩略重复出现的义理方式，以避免他宗方式，以阐明称为大寺住者清净判定的自宗方式而造。如阿阇黎说：
"我从中除去，悦意锡兰语，
依经典方法，安置无过失。
不违诸长老，上座部灯明，
大寺诸住者，精细判定法。
舍弃重复义，我将显其义。"[长部注1.序言]和
"住于中间的，清净道论者，
为四部阿含，如说显其义。
因此而造作，应与此注释，
一起来理解，长部注之义。"[长部注1.序言]和
"此注已完成，取大注精要，
巴利文数量，八十一诵分。
清净道论约，五十九诵分，
为显明经典，之义而造作。
因此此注释，加上彼论共，
诵分数限量，为一百四十。"[长部注。

3.nigamanakathā] ca.

Yadi cāyaṃ visuddhimaggo ācariyena āgamaṭṭhakathāyo viya akatvā porāṇasīhaḷaṭṭhakathāyo ca anoloketvā kevalaṃ attano ñāṇappabhāveneva kato assa, nāyaṃ āgamaṭṭhakathānaṃ avayavoti gahetabbo assa, aññadatthu ‘‘āgamaṭṭhakathāyo mahāṭṭhakathāya sārabhūtā, visuddhimaggo pana na tassā sārabhūto, kevalaṃ ācariyassa matiyāva kato’’ti evameva vattabbo assa. Yasmā pana tathā akatvā pubbe vuttappakāreneva kato, tasmā ayampi visuddhimaggo tāsaṃ āgamaṭṭhakathānaṃ karaṇākāreneva katoti ca, tatoyeva mahāṭṭhakathāya sārabhūtoti ca daṭṭhabbo.

Ekacce pana vicakkhaṇā ācariyabuddhaghosassa ganthesu uttarapakkhasāsanikānaṃ assaghosanāgajjunavasubandhuādīnaṃ bhikkhūnaṃ viya porāṇaganthe anissāya attano ñāṇeneva takketvā dassitaṃ dhammakathāvisesaṃ adisvā asantuṭṭhacittā evaṃ vadanti ‘‘buddhaghosassa aññaṃ anissāya attano ñāṇappabhāveneva abhinavaganthuppādanaṃ na passāmā’’ti. Taṃ tesaṃ garahāvacanampi samānaṃ theravādīnaṃ pasaṃsāvacanameva sampajjati. Theravādino hi evaṃ jānanti ‘‘buddheneva bhagavatā sammāsambuddhena desetabbo ceva dhammo paññāpetabbo ca vinayo anavasesena desito ceva paññatto ca, soyeva dhammavinayo saddhāsampannehi bhikkhūhi ceva gahaṭṭhehi ca yathārahaṃ paṭipajjitabbo, na tato añño dhammavinayo takketvā gavesetabbo. Yadi pana añño dhammavinayo kenaci takketvā kathito assa, taṃ tasseva takkino sāsanaṃ hoti na satthu sāsanaṃ. Yaṃ yaṃ pana bhagavato dhammavinaye padabyañjanaṃ atthato apākaṭaṃ hoti, tattha tattha porāṇakehi paṭisambhidāchaḷabhiññādiguṇasampannehi bhagavato adhippāyaṃ jānantehi aṭṭhakathācariyehi saṃvaṇṇitanayena attho gahetabbo, na attanomativasenā’’ti. Ācariyabuddhaghoso ca tesaṃ theravādīnaṃ aññataro, sopi tatheva jānāti. Vuttañcetaṃ ācariyena –

‘‘Buddhena dhammo vinayo ca vutto,

Yo tassa puttehi tatheva ñāto;

So yehi tesaṃ matimaccajantā,

Yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsu.

Tasmā hi yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ,

Taṃ vajjayitvāna pamādalekhaṃ;

Sabbampi sikkhāsu sagāravānaṃ,

Yasmā pamāṇaṃ idha paṇḍitānaṃ.

Tato ca bhāsantarameva hitvā,

Vitthāramaggañca samāsayitvā…pe…

Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi,

Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti [pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā].

Teneva ācariyo bhagavato dhammavinayaṃ vā porāṇaṭṭhakathaṃ vā anissāya attano ñāṇena takketvā vā attanā paricitalokiyaganthehi gahetvā vā na kañci ganthaṃ akāsi. Yadi pana tādisaṃ kareyya, taṃ theravādino mahāpadesasutte[dī. ni. 2.188; a. ni. 

我来为您翻译这段巴利文：
3.结语]和。
如果这部《清净道论》不像阿阇黎造经注那样造作，不参考古锡兰注，只是依自己智慧光明而造，就不应认为它是经注的组成部分，反而应该说"经注是大注的精要，但《清净道论》不是它的精要，只是依阿阇黎的意见而造"。但因为没有那样造作，而是如前所说的方式造作，所以应知这部《清净道论》也是以造经注的方式而造，也因此应视为大注的精要。
但有些智者在阿阇黎佛音的著作中，看不到像北方佛教的马鸣、龙树、世亲等比丘那样不依古书，只依自己智慧推理而显示的特别法义，心不满足地这样说："我们看不到佛音不依他人，只依自己智慧光明而创作新著。"这虽是他们的责难语，却成为对上座部的赞叹语。因为上座部人这样知道："只有佛陀世尊应宣说和制定的法和律，都已无余地宣说和制定了，具信心的比丘和居士们应该如法修习那个法律，不应推理寻求其他法律。如果有人推理说其他法律，那就是那个推理者的教法，不是导师的教法。在世尊法律中任何语词义理不明显的地方，应依古代具足无碍解、六神通等功德、了知世尊意趣的注释师们所解释的方法取义，不应依自己的意见。"阿阇黎佛音也是那些上座部人之一，他也如此知道。如阿阇黎说：
"佛说法与律，如实佛子知，
不离彼等见，古人造注释。
因此注中说，除去错写误，
于学具敬者，智者此为量。
舍离别种语，缩略广说道...
因此此注释，应当善修学。"[波罗夷注1.序言]。
因此阿阇黎不依世尊法律或古注，依自己智慧推理或取自己所熟悉的世间书而造任何著作。如果他造那样的著作，上座部依大教法经[长部。;

4.180] vuttanayena ‘‘addhā idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ, buddhaghosassa ca therassa duggahita’’nti chaḍḍeyyuṃyeva. Yato ca kho ayaṃ visuddhimaggo porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanādivaseneva ācariyena kato, tatoyeva theravādino taṃ mahāpadesasutte vuttanayena ‘‘addhā idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ, ācariyabuddhaghosassa ca therassa suggahita’’nti sampaṭicchanti. Tenāpāyaṃ sakalaloke patthaṭo hoti.

Sīladhutaṅgādīnaṃ vibhāgo ca paṭipattinayaparidīpanañca pākaṭameva. Tathāyaṃ visuddhimaggo suviññeyyapadavākyehi ceva anākulapadavākyehi ca tantinayānurūpāya pāḷigatiyā suṭṭhu saṅkhato, tatoyeva cassa atthopi suviññeyyo hoti. Tasmā taṃ olokentā viññuno visuddhajjhāsayā khaṇe khaṇe atthapaṭisaṃvedino ceva dhammapaṭisaṃvedino ca hutvā anappakaṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedenti.

Anekāni cettha pasādāvahāni mahātissattheravatthuādīni [visuddhi. 1.15] sīhaḷavatthūni ca dhammasenāpatisāriputtattheravatthuādīni [visuddhi. 1.19] jambudīpavatthūni ca dīpitāni. Tāni passitvā anussarantānaṃ sappurisānaṃ balavapasādo ca uppajjati, ‘‘kadā nu kho mayampi īdisā bhavissāmā’’ti diṭṭhānugatiṃ āpajjitukāmatā ca uppajjati.

Evaṃ parisuddhapiṭakapāḷinissayatādīhi anekasatehi guṇehi ayaṃ visuddhimaggo sakalaloke patthaṭo jātoti veditabbo. Yathā cāyaṃ visuddhimaggo, evaṃ aññāpi ācariyena katā tipiṭakasaṅgahaṭṭhakathāyo porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanabhāvādīhi guṇehi sakalaloke patthaṭāyeva honti.

Ettāvatā ca pana kimatthaṃ katotiādīnampi pañhānamattho vitthārena vibhāvitova hotīti.

Tatthetaṃ vuccati –

1.

Sambhāvanīyassa sudhīvarāna-

Mādattadhīriṭṭhapadassa yassa;

Paññādijātā lalitā guṇābhā,

Bhāteva lokamhi sataṃ mudāya.

2.

Sa buddhaghosāvhathiraggadhīmā,

Vidūna’maccantasamādarā’dā;

Sabhāvajaṃ byattisasattiladdhaṃ,

Siriṃ dadhāteva subuddhaghoso.

3.

‘‘Sambuddhaseṭṭhe parinibbutasmiṃ,

Saṃvaccharānaṃ dasame satamhi;

Jāto’’ti ñāto vibudhehi buddha-

Ghosaṅkuro pattasamattamānī.

4.

Viññū vidū’massa pumaggajāte,

Sañjātataṃ dakkhiṇadesabhāge;

Ramme’ndiyasmiṃ sujanākarasmiṃ,

Tattatthamesīna’mayaṃ patīti.

5.

Moraṇḍagāmamhi sa tattha jāto,

Puññānito vippakulamhi sammā;

Sūrassa lokatthasamāvahatthaṃ,

Uppajjanāyā’dyaruṇova raṃsi.

6.

Saṃvaddhabuddhī sa pavuddhipatto,

Ārādhayaṃ ñātigaṇaṃ sadeva;

Vedesu vijjāsu tadaññasippa-

Ganthesvanāyāsapavīṇatā’gā.

7.

Suddhādhimuttīna vivecanena,

Sārānu’sāroti viviñcamāno;

Vedesva’sāratta’mabujjhi yasmā,

Tuṭṭhiṃ sa nāpajji sutena sena.

8.

Anvesato tassa pasatthasāraṃ,

Saddhammasāro savanena laddho;

Ninnova buddhassa sa sāsanamhi,

Ussāhajāto’pagamāya tattha.

9.

Dhammābhilāsī sa viroci tattha,

Saṃladdhapabbajjupasampadova;

There’pasaṅkamma visuddhathera-

Vādīnikāyamhi patītapaññe.

10.

Tadā hi’suṃ dakkhiṇaindiyamhi,

Nivāsino theriyavaṃsajātā;

Tadaññavādī ca munī muninda-

Mataṃ yathāladdhi pakāsayantā.

11.

Saddhammasārādhigamāya bhiyyo,

Pāḷiṃ samuggaṇhi jineritaṃ, sā;

Jivhaggalīlā manasā’sitā’ssa,

Lakkhīva puññe nivasaṃ babhāsa.



我来为您翻译这段巴利文：
4.180]所说的方法会"确实这不是世尊的言教，是佛音长老错误理解"而舍弃。因为这部《清净道论》是阿阇黎以改变古注语言等方式而造，所以上座部依大教法经所说的方法"确实这是世尊的言教，是阿阇黎佛音长老善解"而接受。因此它在全世遍行。
戒、头陀等的区分和修行方法的阐明是明显的。同样这部《清净道论》用易懂的语句和无混乱的语句，以适合经典方法的巴利文理路善加组织，因此它的义理也易于理解。因此观看它的智者们，以清净意乐，每每体验义理和法义，感受不少喜悦。
这里阐明了许多引发信心的锡兰故事如大帝须长老故事等[清净道论1.15]，和阎浮提（印度）故事如法将舍利弗长老故事等[清净道论1.19]。善人看到和忆念它们时生起强烈信心，生起"什么时候我们也能这样"而想要随学的意愿。
应知这部《清净道论》以依清净三藏巴利等数百种功德而在全世遍行。如这部《清净道论》，阿阇黎所造的其他三藏摄注释也以改变古注语言等功德在全世遍行。
至此也已详细阐明了"为何目的而造"等问题的义理。
那里说这些：
应受尊敬的最上智者中，
最受重视者具足智慧，
生起智慧等美妙功德，
光耀世间令善人喜。
名为佛音最上智者他，
受智者们极尊敬爱戴，
自然获得善巧智慧力，
如同具有善佛音声誉。
"最胜正觉入灭后，
第十个百年中生，"
智者知此佛音芽，
已得等同之尊敬。
智者了知此人生，
在南方地域之中，
美丽具德善人处，
我们依此知真实。
他生于摩兰陀村，
善生于婆罗门家，
为利世间如太阳，
初升之时放光明。
成长增长具智慧，
令亲族天众欢喜，
吠陀学问及技艺，
无难精通诸典籍。
因分别择清净心，
所谓精要与随要，
了知吠陀无精要，
于自所闻不满足。
当他寻求善精要，
从闻得正法精要，
倾向佛陀之教法，
生起意欲往趣彼。
渴望正法他光耀，
已得出家具足戒，
亲近长老清净部，
诸智者中生信慧。
那时住在南印度，
上座部系诸长老，
及其他说法牟尼，
随所得义显导师。
为更证得正法要，
受持胜者所说经，
舌端游戏意所依，
如吉祥女住福中光耀。

12.

Evaṃ tamuggaṇha’mabodhi sammā,

‘‘Ekāyanoyaṃ suvisuddhiyāti;

Maggo vivaṭṭādhigamāya’’ tattho-

Yyogaṃ samāpajji paraṃ parattī.

13.

Sabhāvapaññā mahatī ca sattha-

Ntaropaladdhā vipulāva vijjā;

Tenassa buddhottisamuddatiṇṇe,

Akicchasādhittapabhāva’maññā.

14.

Buddhassa kittīva sukittighoso,

Vattissate’ccassa garū viyattā;

Atthānvitaṃ nāmamakaṃsu buddha-

Ghosoti sambuddhamataṅgatassa.

15.

Mayūradūtavhayapaṭṭanasmiṃ,

Nivassa kañjīvhapurādike ca;

Sa andhakākhyātasadesiyaṭṭha-

Kathaṃ samuggaṇhi samāhitatto.

16.

Tāvattakenassa sumedhasassā-

Santuṭṭhacittassa tatuttarimpi;

Sambuddhavāṇīsu samattamatthaṃ,

Aññātumicchā mahatī ajāyi.

17.

Mahāmahindādivasīvarebhi,

Samābhatā yāṭṭhakathā sasārā;

Satheravādā suvinicchayā ca,

Tadā vibhātā vata laṅkayā’suṃ.

18.

Pavattimetaṃ vidiya’ssa meta-

Dahosi ‘‘yaṃ nūna’bhirāmalaṅkaṃ;

Alaṅkarontiṃ ratanākaraṃva,

Upecca sikkhe’ṭṭhakathā mahantī.

19.

Tā bhāsayā sīhaḷikāya raccā,

Tantiṃ samāropya navaṃ kareyyaṃ;

Evañhi desantariyāna buddha-

Mānīnamatthaṃ khalu sādhaye’’ti.

20.

Pure ca laṅkāgatasāsanaṃ yaṃ,

Sunimmalindūva himādimutto;

Pabhāsi, kismiñci tadāññavāda-

Manākulaṃ tā’kulataṃ jagāma.

21.

Jinamhi nibbānagate hi vassa-

Satantare sāsanikā samaggā;

Samānavādā jinasāsanamhi,

Na koci bhedopi tadā ahosi.

22.

Pacchā ca saddhammadumāhatebhya-

Dhammehi vātehi paṭicca pāpe;

Jātehi saṃviggamanā samāya,

There’sa’muyyogamakaṃsu daḷhaṃ.

23.

Saṅgītiyo kacca supesalehi,

Niggayhamānāpi thirehi daḷhaṃ;

Chinnāpi rukkhā’ssu punoruhāvā-

Kāsuṃva dhammaṃ vinayā’ññathā te.

24.

Nānāgaṇā te ca anekavādā,

Saṃsaggakārā jinasāsane’suṃ;

Vādebhi aññehi jineritebhya-

Suddhāyamānā vinayañca dhammaṃ.

25.

Vādā ca vādī piṭakāni tesaṃ,

Laṅkaṃ malaṅkaṃva karaṃ’payātā;

Paṭiggahesuṃ pyabhayādivāsī,

Nāññe mahākhyātavihāravāsī.

26.

Yathā ca buddhābhihitāva pāḷi,

Tadatthasārā ca vasībhi ñātā;

Na ‘‘tedha vokkamma visuddhathera-

Vādī vivādī’’ti pavatti kāci.

27.

Jīvaṃva rakkhiṃsu satheravādaṃ,

Tantiṃ tadatthañca saniṇṇayaṃ te;

Tasmā na sakkāva tadaññavādi-

Vādebhi hantuṃ cu’pagantumaddhā.

28.

Taṃvādasaṃbhedabhayañca maññayā,

‘‘Duddhāravelāpi bhayehi tantinaṃ;

Sammohatādīhi bhave’’ti potthakaṃ,

Āropya sammā paripālayiṃsu te.

29.

Tadā hi tesaṃ paṭibāhane raṇa-

Vidaṃva sikkhaṃ jinasāsanaddharo;

Sa buddhaghoso muni buddhipāṭavo,

Gato’si dīpaṃ varatambapaṇṇikaṃ.

30.

Laṅkaṃ upecca sa mahāṭṭhakathāṇṇavassa,

Pāraṃ paraṃ vitaraṇe thiraniṇṇayova;

Saṃsuddhavaṃsajanivāsamahāvihāra-

Māgā’mbaraṃva udayindu’pasobhayanto.

31.

Tasmiñca dakkhiṇadisāya vasī sa tattha,

Sobhaṃ padhānagharasaññitapāriveṇaṃ;

Pāsāda’muttama’makā sujanebhi sebyaṃ,

Santo mahānigamasāmi suciṇṇadhammo.

32.

Sammā ca yogamakarī budhabuddhamitta-

Therādi’manta’mupayāta’manūnatante;

Saṃsevito vividhañāyapabuddhiyā so,

Suttābhidhammavinayaṭṭhakathāsva’nūnaṃ.



我来为您翻译这部分巴利文：
如是善受持理解，
"此为清净唯一道，
趣向解脱证悟"他，
夜夜精进最上行。
自然智慧及从师，
所得广大诸学问，
故知他渡佛海者，
无难成就之光明。
如佛名声善名声，
智者尊长将流传，
为他具义立名号，
佛音趣入佛意者。
住孔雀使者港口，
及金舌城等诸处，
他以专注之心意，
受持安达克地注。
善慧之人以此量，
心不满足更上求，
于正觉者言教中，
生起欲知圆满义。
大摩嗔陀等胜者，
所带注释具精要，
及上座部善判定，
那时在兰卡光耀。
知此传承他思维：
"今往可爱兰卡去，
如往宝藏庄严地，
学习伟大之注释。
它们以僧伽罗语，
安立经典造新注，
如是实能令他方，
佛教徒解其义理。"
先前兰卡佛教法，
如雪山出净月光，
照耀，那时他说法，
无混乱入混乱中。
胜者入灭后百年，
教法僧众皆和合，
于胜者教同一说，
那时全无任何分裂。
后因邪法风吹动，
正法树依恶法生，
心受震惊为和合，
长老们作坚固努力。
结集虽由善净者，
坚固长老所遮止，
如树被砍复生芽，
他们异解法与律。
诸多群众异说者，
于胜者教作混合，
以他说法净化着，
胜者所说律与法。
说法说者与三藏，
来至兰卡如不净，
无畏住等虽接受，
大寺住者不接受。
如佛所说巴利文，
及胜者知其义要，
于此无"离清净部，
上座部起诤论"事。
如命护持上座说，
经及义理与判定，
是故确实不能为，
他说所破来亲近。
思惟破坏此说惧，
"恐难时期经典有，
愚痴等诸怖畏"故，
他们书写善护持。
那时为遮止他们，
如学战斗持胜教，
佛音牟尼慧敏捷，
去往殊胜铜叶洲。
到达兰卡他坚定，
决意度大注海岸，
往清净部生处寺，
如升月庄严虚空。
他住其南方胜处，
名为禅堂精舍美，
清净法行善人依，
大城主造最胜殿。
善作瑜伽智佛友，
长老等至圆满教，
他以种种理智慧，
亲近经论律注释。

33.

Veyyattiyaṃ’sa samaye samayantare ca,

Paññāya disva vivaṭaṃva nihītamatthaṃ;

Therā samaggajinamaggamatā’matāsī,

Maññiṃsu naggharatanaṃva sudullabhanti.

34.

Viññāya dhammavinayatthayathicchadāne,

Cintāmaṇīti sunirūpitabuddhirūpaṃ;

Yasse’ttha nicchitamano kavisaṅghapāla-

Ttheruttamo janahitāya niyojayī taṃ.

35.

‘‘Kiñcāpi santi vividhā paṭipattiganthā,

Kesañci kiñci tu na buddhamatānusāraṃ;

Saṃsuddhatherasamayehi ca te viruddhā,

Tasmā karotu vimalaṃ paṭipattiganthaṃ’’.

36.

Mettādayambudavanaṃ janabhūmiyaṃ’sa,

Saṃvassate ca’riyamaggagamagga’maggaṃ;

Saṃsodhanattha’miti ‘‘patthitatheraāsaṃ,

Pūressa’meta’’miti kāsi visuddhimaggaṃ.

37.

Vīrānukampasatiyojitabuddhimā saṃ,

Oggayha, gayha ca’ khilaṭṭhakathā satantī;

Sāraṃ sakheda’manapekkhiya sādhukaṃ sa,

Yaṃ’kāsi, kaṃ nu’dha na rocayate budhaṃ so.

38.

Vutte’ttha bhāvaparamāva sabhāvadhammā,

Vatthū ca pītisukhavedaniyā’nitāva;

Puṇṇova sabbapaṭipattinayehi ceso,

Pupphābhiphullapavanaṃva virājate’yaṃ.

39.

Yaṃ passiyāna parikappiya ratnasāra-

Gabbhaṃ visuddhi’mabhiyātu’mapekkhamānā;

Taṃ sāra’mādiyitu’māsu payuttayuttā,

Disvā hi naggharatanaṃ nanu vajjaye na.

40.

Kantā padāvali’ha tantinayānusārā,

Sārātisāranayapanti pasiddhasiddhā;

Atthā ca santinugamāya tulāyamāno-

Yyogena mettha hi vinā paṭipatti kā’ññā.

41.

Ābhāti satthu caturāgamamajjhago’yaṃ-

Atthe pakāsayiha bhāṇuva nekadabbe;

Medhāvipītijananaṃ’sa vidhāna’metaṃ-

Tītañhi yāva kavigocara’massa ñāṇaṃ.

42.

Diṭṭhāva tikkhamati’massa visuddhimagga-

Sampādanena samupāttasudhīpadebhi;

Tenassa buddhavacanatthavibhāvanāya,

Pabyattasatti viditā viditāgamehi.

43.

Khyātaṃ kavībhi’dhigataṃ yasa’māvahena,

Therassa suddhamatibuddhasirīvhayassa;

Lokattha’māvikatapatthana’mādiyāna,

Sāmañca ninnahadayena janāna’matthe.

44.

Sambuddhabhāvaviditeni’minā samanta-

Pāsādikāvhavinayaṭṭhakathā paṇītā;

Sūro’dite viya tayā vinayatthamūḷhā-

Mūḷhī bhavanti jinanītipathā’dhigantvā.

45.

Laṅkā alaṅkatikatāva mahāmahinda-

Ttherena yā ca vinayaṭṭhakathā’bhatā, taṃ;

Kantāya sīhaḷagirāya girāyamānā,

Accantakantabahulā munayo purā’suṃ.

46.

Aññā ca paccari-kurundisamaññitādī,

Dīpaṃ padīpakaraṇī vinayamhi yā’suṃ;

Saṅgayha tāsa’makhilatthanaye ca thera-

Vāde ca muttaratanāniva mekasutte.

47.

Tāheva sīhaḷaniruttiyutañca tantiṃ,

Āropiyāna ruciraṃ atha vitthatañca;

Maggaṃ samāsanavasena yathā samatta-

Lokena yā garukatā katamānanā’kā.

48.

Suddhanvayāgathavirā ca visuddhathera-

Vādī visuddhavinayāgamapujjadhammā;

Suddhaṃ kariṃsu na yathe’nti tadaññavādā,

Iccādi’māvikariyā’si nidānamettha.

49.

Yasmiṃ manuññapadapanti subhā subodhā,

Atthā ca pītisama’vimhayatādibhāvī;

Citrā vicitramatijā kavicittahaṃsā,

Tasmā rasāyati tadatthanusārinaṃ yaṃ.

50.

Accantasāgaranibhā vividhā nayatthā,

Sante’ttha yā’su vinayaṭṭhakathā purāṇā;

Tāsaṃ yathābhimatapanti sutantikattaṃ,

Kiñhi’ssa kiñci balavīra’paṭicca kātuṃ.


我来为您逐句翻译这些巴利文偈颂：
33
在那个时期和其他时期，
以智慧观察，如同揭开隐藏的意义；
长老们和合一致，了知佛道不死，
认为这如同稀有的无价之宝。
34
了知法与律的真实意义，
如同如意宝珠般明智；
其中最胜的僧团护持长老，
为利益众生而付出努力。
35
"虽然有各种修行的典籍，
有些并不完全符合佛陀教法；
与清净长老们的传统相违背，
因此应当编撰清净的修行典籍。"
36
他如慈悲云雨般降临人间，
为引导圣道与非圣道；
为净化之故，"实现长老愿望，
完成这个"而造《清净道论》。
37
具足勇者慈悲与正念的智慧，
深入研究所有注疏的精华；
他不惧劳苦精心撰述之作，
何人见之不生智者欢喜。
38
此中所说皆为究竟真实法，
所述事例能生喜乐之感受；
圆满具足一切修行方法，
如同花开遍满的花园般庄严。
39
见此如同珍宝藏所蕴含的，
欲求趣向清净者所观察；
迅速精进修习取其精要，
见此无价之宝岂能舍弃。
40
此处文句优美依循经典，
精要中的精要之理显著成就；
为证寂静而权衡诸义理，
除此修行之外更有何法。
41
此论通达佛陀四阿含，
如日光般照亮诸多义理；
这是能生智者欢喜的方法，
其智慧超越诗人所及境界。
42
由《清净道论》的成就可见，
其敏锐智慧已获智慧之光；
因此于佛语义的阐释上，
通达经典者知其善巧能力。
43
诗人称赞能带来名声，
清净智慧佛吉祥长老；
为显示世间利益的意愿，
以及对众生利益的倾心。
44
以此通达佛陀证悟之道，
造《一切善见律注》精妙；
如日升起，迷惑戒律者，
得以通达佛陀教法之道。
45
楞伽岛（今斯里兰卡）因大长老
摩诃印度带来律注而庄严；
以优美僧伽罗语宣说，
往昔圣者极为欢喜。
46
其他如《波遮利》《古伦提》等，
于律中如明灯般照明；
摄取彼等一切义理与长老，
教说如同一串美妙珍珠。
47
以僧伽罗语解释经文，
使之优美且详细阐述；
依略说方法令圆满，
为一切世间所尊重敬仰。
48
清净传承的长老们持守，
清净长老教法与清净律藏；
他们造作清净，不如他说，
如是等缘由于此宣说。
49
其中优美句义易于理解，
义理引生欢喜惊叹等感；
如诗人心中绚丽天鹅，
随顺其义者得以品味法味。
50
如同无边大海般深广，
昔日种种律注之义理；
依所欲求解经之道，
何人能依勇者而造此论。

51.

Uyyoga’massa karuṇāpahitaṃ paṭicca,

Paññāsahāyasahitaṃ balavañca daḷhaṃ;

Laddhāva yā nikhilalokamanuññabhūtā,

Medhāvinaṃ’nusabhagāva virājate sā.

52.

Viññūbhi yā ‘‘vinayasāgarapāratiṇṇe’’,

Sambhāvitā ‘‘sutaraṇāyati sīghavāhā’’;

Iccābhimānitaguṇā’jja rarāja yāva,

Kiṃ yaṃ thiraṃ lahu vinassati duppasayhaṃ.

53.

‘‘Yā byāpinī’khilanayassa subodhinī ca,

Sotūbhi sevitasadātanadhammaraṅgaṃ;

Katvāna lokapahite saguṇe dadhantī,

Ṭhātū’’ti naṭṭha’mupagā’ṭṭhakathā purāṇā.

54.

Janābhisattāya dayāya codito,

Vichejja khedaṃ vinayamhi sādhunaṃ;

Athāgamāna’ṭṭhakathāvidhānane,

Dhuraṃ dadhātuṃ’bhimukhā’si so sudhī.

55.

Padmaṃva phullābhinataṃ subhāṇubhaṃ,

Laddhāna phullaṃ’tisayā’si cetanā;

Dāṭhādināgena thiraggadhīmatā,

Yā patthitā’rabbha tadatthasijjhane.

56.

Dīghāgamatthesu sabuddhivikkama-

Māgamma sārādhigamā sumaṅgala-

Nāmānugantāva vilāsinīti yā,

Saṃvaṇṇanā lokahitāya sambhavī.

57.

Gambhīramedhāvisayāgamamhipi,

Ārabbha buddhiṃ’sa sunimmalīkatā;

Viññātabuddhābhimatā bahū janā,

Aññatthasādhā mahatañhi buddhiyo.

58.

Sā’nītavidvākkhimanā manāyitā,

Kantāgame dhammasabhāyate sadā;

Teneva maññe’ha tirokatā tayā,

Kiṃ sīghaga’ññatra pathaññagāmikā.

59.

Patvā mahantā’mbara’mambudo yathā,

Lokatthasādhīpi mahāsayaṃ mati;

Tasmā’ssa siddhā’ṭṭhakathāparamparā,

Buddhippadānāya’ huvuṃ navā navā.

60.

Buddhādimittaṃ thiraseṭṭha’muddisaṃ,

Saṃvaṇṇanā cāsi papañcasūdanī;

‘‘Sabbatthasāre jinamajjhimāgame,

Laddhāna pītiṃ sujanā samentu’’ti.

61.

Uppajji ‘‘sāratthapakāsinī’’ti yā,

Sā jotipālassa yathābhilāsitaṃ;

Lokaṃ yathānāmikasāradīpanā,

Bhātā’si sammāpaṭipannapanthadā.

62.

Sampūri kātuṃ’sa manoratho yayā,

Aṅguttarantāgamamatthavaṇṇanā;

Tannāmadheyyaṃ sujanañca jīvakaṃ,

So jotipālañca pasatthadhītimaṃ.

63.

Uddissa yaṃ’kāsi pavīṇataṃ karaṃ,

Buddhādisaṃsebyasumaggadassane;

Saddhammapupphāna’ vanāyitā’si sā,

Vidvālisaṅghassa sadāvagāhaṇā.

64.

Yena’ttaladdhiṃ pajahantu sādhavo,

Dubbodhadhamme ca sabhāvadīpane;

Bujjhantu, iccāsi’bhidhammasāgaro,

Tatthā’vatāraṃ sukarena sādhinī.

65.

Medhāvilāsā’ssa’huvu’ṭṭhasālinī,

Kantā ca sammohavinodanīti yā;

Tā buddhaghosoti satulyanāmika-

Māgamma jātā sujanatthasādhinī.

66.

Aññā ca pañcaṭṭhakathā’bhidhammaje,

Bhāve nidhāye’ttha yathā’ssu suttarā;

Gambhīramatthesu paviddhabuddhitaṃ,

Sampādanī satthu’tulattadīpanī.

67.

Soṇāvhatherassa paṭicca yācanaṃ,

Tā yāya kaṅkhā vitaranti bhikkhavo;

Yā pātimokkhamhi, tadanvayāvhayaṃ,

Saṃvaṇṇanaṃ’kāsi sa dhīmataṃ varo.

68.

Samattalokaṭṭhavibhāvirañjanā,

Kate’minā dhammapadassa vaṇṇanā;

Thiraṃ samuddissa kumārakassapaṃ,

Sataṃ manaṃ pītipaphullitaṃ yayā.

69.

Aññā’ssa yā suttanipāta-khuddaka-

Pāṭhatthadātā paramatthajotikā;

Saṃvaṇṇanā jātakatanti maṇḍanā,

Tā honti lokassa hitappadīpinī.

70.

Nissesalokamhi pacāraṇicchā,

Laṅkāgatāna’ṭṭhakathāna’maddhā;

Yā theravādīna’mapūri buddha-

Ghosaggatherassa pabhāvaladdhā.



我来为您逐句翻译这些巴利文偈颂：
51
由于他具足慈悲的精进，
以及坚固强大的智慧相伴；
获得为全世界所赞叹，
如同牛王般在智者中闪耀。
52
智者称其"渡越律海者"，
赞叹其"迅速度人的船筏"；
如是具足称赞功德直至今日，
何物坚固迅速难以摧毁。
53
"遍及一切法门易于理解，
听者恒常沐浴在法乐中；
为世间利益具足功德，
愿得住世"古老注疏已失。
54
为利益众生慈悲所驱，
断除善人对律的疑惑；
于是面向诸经注疏，
这智者承担重任。
55
如莲花向美日绽放，
殊胜意乐得以圆满；
由坚固智慧的龙牙长老，
所发愿望得以成就。
56
对长部经义以智慧勇猛，
通达精要而善吉祥，
如优美女子般随顺，
为利世间而作注释。
57
于甚深智者境界的圣典，
他以清净智慧着手，
许多了知佛意的人，
成就大智者的其他目标。
58
彼为智者所称赞，
在法会中常显优美；
我想正因如此被遮蔽，
何处能有如此迅疾前行。
59
如云升至广大虚空，
智慧成就伟大世间利益；
因此注疏传承相续，
新新相继赐予智慧。
60
以佛陀为首的坚固最上友，
造作《破除疑障注》；
"愿善人于一切精要中部，
获得欢喜而达到平静"。
61
生起名为《显扬心义注》，
依照觉护的意愿；
如其名称显示世间精要，
照耀正确修行之道。
62
为圆满其愿望而作，
增支部经典义注；
以其名号及善人活命，
赞叹觉护具足坚固智慧。
63
为指引精通者而造，
见佛陀等所示善道；
成为正法花园，
智者群众常入其中。
64
愿善人舍离我见，
于难解之法显真实；
如是阿毗达摩之海，
易于趣入得以成就。
65
其智慧光辉《殊胜义注》，
优美《除遣痴迷》等论；
依佛音这相应名号，
生起为善人利益成就。
66
其他五部阿毗达摩注，
于此依经置入诸法；
于甚深义理开展智慧，
成就显示师尊无比之义。
67
依索那长老的请求，
为使比丘们度越疑惑；
对于波罗提木叉，随顺其名，
彼智者中最胜者造注释。
68
令全世间义理明显可喜，
所造《法句经注》；
为坚固的库马拉迦叶，
使善人之心充满欢喜。
69
其他如《经集》《小诵》，
义解《胜义光明》；
以及注释《本生》等庄严，
皆为世间利益明灯。
70
欲令无余世间流通，
来到楞伽岛（今斯里兰卡）的注疏；
上座部的愿望得以圆满，
由最胜长老佛音的威力所成就。

71.

Bhaddaṃ’sa nāmañca, guṇā manuññā,

Samaggagāmī’nukaronti tesaṃ;

Sasaṅkasūrā hi sadātanā ye,

Lokaṃ pamodañca karaṃ caranti.

72.

Subuddhaghosassa vibhāvisatti-

Pabyatti’mārabbha thirāsabhassa;

Samaggaloko hi sutheravāde,

Mānaṃ pavaḍḍhesi anaññajātaṃ.

73.

Buddhoti nāmaṃ bhuvanamhi yāva,

Subuddhaghosassa siyā na kiñhi;

Laddhā hi sādhūbhi mahopakārā,

Mahagghavittāniva taṃsakāsā.



我来为您翻译这些巴利文偈颂：
71
他的名字吉祥，功德可喜，
和合前行效法他们；
如同永恒的带光明月亮，
游行令世间生欢喜。
72
关于善慧佛音长老，
显明智慧善巧能力；
世间和合于上座部，
增长无与伦比的尊敬。
73
只要"佛陀"之名尚在世间，
善慧佛音之名何能不在；
因为善人从他处，
获得如大财富般的利益。
provided by EasyChat

74.

Khīyetha vaṇṇo na samuddhaṭopi,

Nanva’ssa nekā hi guṇā anantā;

Ko nu’ddhareyyā’ khilasāgarode,

Tathāpi maññantu sudhī sadā teti.

Chaṭṭhasaṅgītibhāranitthārakasaṅghasamitiyā pakāsitāyaṃ

Visuddhimagganidānakathā niṭṭhitā.



74
即使被赞颂也无法穷尽，
他确实具有无量功德；
谁能尽举整个海洋，
然而愿智者常如是了知。
由第六次结集僧团集会所宣说的
《清净道论》缘起故事至此完结。

